Olaines cietuma slimnīcā lielākā daļa ir AIDS slimnieki. FOTO

No 100 pacientiem, kas ārstējušies cietuma slimnīcā, 43 bija AIDS slimnieki, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši, teic Viktorovs. Viņš portālam aprinkis.lv stāsta: „Ieslodzīto skaits ir samazinājies, bet tas skaidrojams ar to, ka samazinās arī iedzīvotāju skaits, jo iedzīvotāji dodas prom no Latvijas. Toties arvien vairāk ieslodzīto sirgst ar smagām slimībām. Un starp visiem pacientiem lielākā daļa ir AIDS slimnieku.”

Viņš skaidro - viens būtisks faktors ir tas, ka ieslodzītie, kas sirgst ar hroniskām, smagām slimībām, visbiežāk tomēr neesot saslimuši ieslodzījuma vietā. Agrāk, nokļūstot ieslodzījuma vietā un pārbaudot veselības stāvokli, apcietinātajiem tika noņemtas arī asinis analīzes. Savukārt tagad, ievērojot kārtējās cilvēktiesības, ieslodzītajam tiek piedāvāts noņemt asinis analīzēm, no kā viņš var atteikties, un daudzi no tiem arī izmanto šīs tiesības un no analīzēm atsakās.

Cietumu slimnīca piedzīvojusi reorganizāciju

Olaines cietumā likumpārkāpēji ne tikai izcieš tiesas piespriesto sodu, bet arī ārstējas un atgūst veselību.

Latvijas Cietumu slimnīca, kas ir Olaines cietuma struktūrvienība, darbību sāka 2007. gada 1. augustā, un tās izveidošanai kopumā izlietoti 6,54 miljoni latu no valsts budžeta, no tiem 4,9 miljoni latu tika ieguldīti celtniecībai un montāžai, 1,42 miljoni – medicīniskā aprīkojuma, mēbeļu un transporta iegādei, bet atlikušie 0,22 miljoni – dažādiem pakalpojumiem, piemēram, būvuzraudzībai, projektēšanai, autoratlīdzība, sludinājumiem, dokumentācijas sagatavošanai, raksta aprinkis.lv.

Sākotnēji slimnīca darbojās ar pilnu slodzi un pildīja visas paredzētās funkcijas – bija nodrošināti plaša profila ārstniecības pakalpojumi terapijas, ķirurģijas, psihiatrijas un tuberkulozes nodaļās, speciālistu konsultācijas un diagnostiskie izmeklējumi konsultatīvajā nodaļā, neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet klīniski diagnostiskā laboratorija nodrošināja klīniskās, hematoloģiskās un mikrobioloģiskās analīzes, kā arī seksuāli transmisīvo slimību laboratorisko diagnostiku. Taču 2009. gada pavasarī, lai optimizētu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību, veica Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizāciju. Tagad slimnīcā darbojas plaušu slimību un tuberkulozes nodaļa, psihiatrijas nodaļa un ambulatoriski konsultatīvi diagnostiskā nodaļa.

Tomēr ārstniecības iestādē neizmantotas stāv vairākas dārgas medicīnas iekārtas, kas tiks nodotas pilsētas slimnīcām, saka Viktorovs.

Cietuma slimnīcas īstermiņa attīstības plāns paredz, ka nodaļa, kas slimnīcas atklāšanas brīdī darbojās kā ķirurģiskā nodaļa ar operāciju bloku, bet šobrīd stāv tukša, drīz atsāks darbu kā „Aprūpes nodaļa”. Tātad šajā nodaļā uzturēsies slimnieki ar smagām hroniskām saslimšanām, kā arī atlabs pēc ārpus ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādēs veiktas operatīvas ārstēšanas, raksta aprinkis.lv.

Ieslodzītajiem pašlaik operācijas veic pilsētas slimnīcās, kas nozīmē, ka ārstēšanās laikā ārpus ieslodzījuma vietas jānodrošina ieslodzītā apsardze un tas var būt drauds civildrošībai. „Tad vismaz pēcoperācijas ārstēšanas periods, ja ieslodzītajam veselības aprūpe tiktu veikta Latvijas Cietuma slimnīcā, būtu drošāks,” saka Viktorovs.

„Labi rādītāji ir tuberkulozes ārstēšanā, jo pacients visu laiku ir uz vietas, pastāv mazākas iespējas pārtraukt vai izvairīties no ārstēšanas. Ilgākais pacients ar tuberkulozi cietuma slimnīcā ārstējas 36 mēnešus,” Viktorovs.

Jāpiebilst, ka ieslodzītais medicīniskos izmeklējumus un pakalpojumus saņem daudz ātrāk nekā civiliedzīvotājs, pierakstoties uz izmeklējumiem pilsētas medicīnas iestādē. Turklāt ne mazāk svarīgs ir fakts, ka ieslodzītie gan veselības aprūpes pasākumus, gan medikamentus saņem bez maksas, jo apmaksa tiek veikt no valsts budžeta.