Atvadīšanās no Grūtupa notiks sestdien
Andris Grūtups (1949-2014).
Sabiedrība

Atvadīšanās no Grūtupa notiks sestdien

Jauns.lv

Atvadīšanās no advokāta Andra Grūtupa notiks sestdien, 21.jūnijā, plkst.10 Rīgas Vecās Rīgas Ģertrūdes baznīcā, norādīja A.Grūtupa advokātu birojā.

Atvadīšanās no Grūtupa notiks sestdien...

Apbedīšana notiks plkst.13 Rīgas Pirmajos Meža kapos.

Jau ziņots, ka svētdienas, 15.jūnija, vakarā, iespējams, nošāvies pazīstamais advokāts Grūtups.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts svētdien īsi pirms pusnakts. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP) vakar telekanālam LNT apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.

Grūtupam bija smagas veselības problēmas. Kā liecina LETA rīcībā esošā informācija, advokātam bija onkoloģiska saslimšana.

Tikmēr Valsts policija (VP) turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu advokāta nāves apstākļus. Policijas pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocesā izpaužamu jaunumu šobrīd nav.

VP vakar paziņoja, ka kriminālprocesā paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Izmeklēšanas ilgumu policija atturas prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.

Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.

Šobrīd galvenā policijas izvirzītā versija ir, ka Grūtups ir izdarījis pašnāvību. To apliecina arī dzīvoklī atrastā pirmsnāves vēstule.

Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš LTF 1.kongresā tika ievēlēts par LTF Domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF Domes un Domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.

1988.gadā Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.

1991.gadā Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.

1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju.

2000.gadā Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu "Gada jurists 2002".

1995.gadā Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu - "Kā atgriezt nolaupīto", "Tiesu prakse un komentāri", "Īpašuma reforma Latvijā", "Tiesāšanās kā māksla", "Beilisāde", "Maniaks" - un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.

LETA
/ Foto: Evija Trifanova/LETA