Svilināt zāli var arī pilnībā oficiāli: dedzinās Latvijas dabas parku teritorijas. FOTO

Latvijā šogad pārbaudīs kontrolētas dedzināšanas praksi aizsargājamās dabas teritorijās, Kasjauns.lv informēja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Andris Soms. Kontrolēto dedzināšanu paredzēts īstenot saistībā ar Eiropas Savienības LIFE programmas projektu „For-rest” un „NAT-Programme”, un tā notiks aptuveni trīs hektāru lielā platībā.

Dabas vide nav iedomājama bez uguns klātbūtnes. Vērts atzīmēt, ka bez postošās ietekmes tai ir arī pozitīva un ļoti būtiska nozīme. Dabiskos apstākļos ar minimālu cilvēku ietekmi augušos skuju koku mežos augu un dzīvnieku sugu dažādība veidojusies periodisku ugunsgrēku rezultātā. Mūsdienās šī dabiskā traucējuma ietekme mežos ir stipri ierobežota. Tāpēc tajos sugu daudzveidība ir kļuvusi nabadzīgāka. Nenoliedzami, nekontrolētai un patvaļīgai rīcībai ar uguni, lielākoties ir postošas sekas un to nedrīkst pieļaut. Bet veicot regulētas dedzināšanas pasākumus nelielās platībās ieguvums ir gan dabai, gan cilvēkiem. Citur pasaulē šajā jomā uzkrāta gana liela pieredze. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienības programmas projektu ietvaros plāno šo apsaimniekošanas praksi pārbaudīt Latvijā dažās aizsargājamās dabas teritorijās apmēram trīs hektāru kopējā platībā.

Kā skaidroja Soms, dabiskos apstākļos augušos skuju koku mežos, kur bijusi minimāla cilvēku ietekme, augu un dzīvnieku dažādība ir veidojusies, tieši pateicoties periodiskiem ugunsgrēkiem. Tāpēc, veicot regulētas dedzināšanas pasākumus nelielās platībās, ieguvums ir gan dabai, gan cilvēkiem.

Kontrolētai dedzināšanai citās pasaules valstīs jau ir vairāku gadu pieredze. Piemēram, Skandināvijas valstīs kontrolētā jeb regulētā dedzināšana tiek plaši izmantota īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai un uzturēšanai. Latvijā šo metodi kopš 2009. gada izmanto Ādažu militārajā poligonā.

Lai veiktu kontrolētu dedzināšanu, ir jāievēro vairāki nosacījumi, tostarp par piemērotu dedzināšanas laiku un biežumu. Turklāt šādus pasākumus var veikt tikai zinātnieku un ekspertu vadībā un kontrolē, iepriekš veicot rūpīgu izpēti par uguns ietekmi uz konkrēto apgabalu.

Dabā ir vairākas ekosistēmas un sugas, kuras ir atkarīgas no uguns ietekmes, taču mūsdienās šīs sugas tiek uzskatītas par izzūdošām un apdraudētām. Piemēram, arī Latvijā sastopamais meža tips grīnis ir veidojies dedzināšanas un noganīšanas rezultātā. Savukārt grīņu mežu simbols, ļoti reti sastopamais augs - grīņu sārtene - lielā mērā atkarīga no degšanas radītajiem apstākļiem. Līdzīgi ir ar reti sastopamo putnu zaļo vārnu, ko nereti arī dēvē par uguns putnu. Šīs sugas putni ir sastopami Garkalnes meža degumu apkārtnē, kas tai ir vispiemērotākā dzīvesvieta.

Viens no spilgtākajiem piemēriem par uguns labvēlīgo ietekmi uz floru ir Bohēmijas gandrene, kas izplatās meža degumos otrajā vai trešajā gadā pēc ugunsgrēka, jo sēklu dīgšanai ir nepieciešama noteikta uzkarsēšana līdz temperatūrai, kādu dabiskos apstākļos mūsu klimatiskā joslā grūti sasniegt. Taču degumi ir nozīmīgi ne tikai augu sugām. Tā, piemēram, degumu krāšņvabole savu mītni rod tieši zem degušas priežu mizas.