Daugavmalā līgotājus iekausta ar pātagām. Pirms 100 gadiem...
Tauta vareni līgoja arī pirms 100 gadiem - 1914. gadā. Kamēr tauta priecājās zaļumballēs, gubernators kāpa kalnā, lai uz tautas tradīcijām noskatītos no augšas, bet komunisti jāņubērnus apbārstīja ar revolucionārām proklamācijām. Savukārt huligāni rīkoja jandāliņus zāļu tirgos un restorānos.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Daugavmalā līgotājus ieper ar pātagām
Rīgā, Daugavas krastmalā zāļu vakara galvenās izklaides pirms 100 gadiem bija kaušanās ar kalmēm un vizināšanās pa upi jāņuzālēm greznotās laivās. Bija huligāni, kas līgotāju prieku centās kliedēt, tos sitot ar pātagām, kuras bija nomaskētas kā kalmes. Bēdīgi, ka Līgo jāņubērnus iekaustīja mūsu pašu tautieši, kurus izolēt vajadzēja krievu slepenpolicistiem:
„Huligānu nedarbi. Aizvakar, 22. jūnija vakarā tradicionālajā zāļu vakarā Daugavmalā, sevišķi ap pontonu tiltu, bars huligānu dzina visādas neķītrības, sizdami krustām un šķērsām ar kalvēm pa acīm. Tā kā pūlis bija ļoti liels, tad vainīgos noķert nebij viegli. Tika aizkomandēti slepenpolicijas ierēdņi, kuri iejaukušies pūlī izzināja, ka nedarbus dzen huligānu bars no Grīziņkalna apkārtnes, kāda Viktora Kalēja vadībā. Slepenpolicijas ierēdņi varēja paši noskatīties šo huligānu „darbos”. Pašam vadonim bij rokā pātaga, aptīta ar kalvēm, ar kuru viņš izdalīja sitienus uz visām pusēm, slēpdamies savas bandas vidū. Kāds slepenpolicijas uzraugs noķēra viņu aiz apkakles ar spieķa rokturi. Tai pašā laikā tika apcietināti arī daži viņa biedri, kuru kabatās atrada salokāmos somu nažus. Ar šīs kompānijas apcietināšanu nedarbi mitējās.
No citas puses mums vēl ziņo, ka priekš kārtības uzturēšanas Daugavmalā bijuši nostādīti 70 un uz pontonu tilta 40 gorodovoji.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 24. jūnijā)
Valsts kontrolieri trenkā alus tirgotājus
Savukārt valsts kontrolieri Arhireja mežā (tagad – Pakalniešu ielā, Ķīšezera krastā) trenkāja tirgotājus, kuri zaļumniekiem tirgoja alu, nenomaksājot akcīzi. Ierēdņi tika pie vairākām kastēm alus:
Priekš kroģeru uzraudzības turp tika komandēti akcīzes valdes kontrolieri, kuri konfiscēja: Indriķim Kārklam, no Pēterburgas šosejas 67, 3 kastes alus un 4 kastes alus trauku, Augustam Pelesam – 4 kastes alus un kādam Eglīšam – vīnu un šņabi. Visi trīs tiek saukti pie atbildības.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 26. jūnijā)
Līgotājiem no kabatām mistiski izzūd maki
Jāņubērni arī centās apkrāpt krodziniekus. Par vienu tādu gadījumu zāļu vakarā policijai ziņoja no Mantinieka restorācijas. Tagad uz šī ielu stūra atrodas Ķirsona „Lido” ēstuve:
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 25. jūnijā)
Vidzemes gubernators no kalna noskatās uz līgošanu
Savu apliecinājumu būt kopā ar tautu 1914. gadā izrādīja arī Vidzemes gubernators, kurš uz līgotājiem noraudzījās no kalna pie Varkaļu kroga, tepat Pierīgā:
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 25. jūnijā)
Jāņubērnus iesaista politiskajās spēlītēs
Tautu savās politiskajās spēlītēs politikāņi centās iesaistīt arī pirms 100 gadiem. 1914. gadā Jāņu laikā mūsu sociķi svinēja savas partijas 10. dzimšanas dienu un viņi līgotāju pulkos izmētāja savas proklamācijas:
„No Kārļiem (Cēsu apr.) Jāņos pa apkārtējiem ceļiem bij izmētātas proklamācijas „Zem partijas karoga”, izdotas Latv. Sociāldemokrātijas 10 gadu jubilejas gadījumā.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 27. jūnijā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
