Jāņuzāļu plūcēji var iedzīvoties vairāku simtu eiro lielos naudu sodos. Kā no tā izvairīties? FOTO

Protams, neviens vides inspektors zaļumballē jums no galvas neraus nost Jāņu vainagu un nepētīs, kādas puķītes tajā sapītas, bet zāļu tirgos inspektori kontrolēs, ko un kā tirgo. Tāpēc pirms doties plūkt un tirgot jāņuzāles vajadzētu pārliecināties, ko drīkst un ko nedrīkst tirgot!

Vasaras saulgriežu svinēšanas neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti ziedu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālai labklājībai, jāatceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug, Kasjauns.lv skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta darbinieks Andris Soms.

Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 6. pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.

Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18 000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīgs gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu pārstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identisku vidi.

Citiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā - jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.

Kā noskaidrot, ko nedrīkst plūkt jāņuzālēm?

Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30 - 40. Aizsargājamā lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā. Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā visticamāk būtu smaržīgā naktsvijole. Tad tālāk droši vien varētu ierindot dzegužpirkstītes un dzegužpuķes.

Tomēr priecē, ka pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies - Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušā gadā bijis viens gadījums, kad apsekojot tirgus pirms Jāņiem, kad zāļu pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes. Taču, ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545, teic Soms.

* buklets „Mīli ar acīm”: http://daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/BUK_Mili_ar_acim.pdf ;

* foto galerija „Aizsargājamie augi”: http://www.daba.gov.lv/public/lat/aktualitates/fotogalerijas/augi/aizsargajamie_augi/ ;

* Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļa „Aizsargājamie augi”: http://www.nbd.gov.lv/aizsargajamie .

* Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”: http://likumi.lv/doc.php?id=12821 .

Jāatgādina, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79. pants skan šādi: „Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana. Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu -uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.”

Vēl arī jāatceras, ka pirms ejat kādā pļavā plūkt nolūkotos ziedus, iespēju robežas pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu par šādu rīcību.

Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, ka arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi - nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami augi, jo var gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs.