Vērtēs Gobzema pieteikto noraidījumu tiesnesei Zolitūdes traģēdijas lietā
Rīgas apgabaltiesā 2.jūlijā plkst.8.30 tiks risināts jautājums par prasītāju pārstāvja Alda Gobzema pieteikumu par noraidījuma pieteikšanu tiesnesei Ilzei Ošiņai Zolitūdes traģēdijas civillietā, liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā.
Iepriekš advokāts pauda viedokli, ka 11.jūnijā notikušajā tiesas sēdē tiesnese esot izrādījusi subjektīvu, nepamatotu nepatiku pret procesa dalībnieku, proti, viņu, brīdī, kad viņš īstenoja savas procesuālās tiesības, iesniedzot no sava klienta saņemto darba līgumu ar SIA "Maxima Latvija", ko advokāts saņēma tikai vakar.
Tiesnese norādījusi, ka Gobzems negodprātīgi īstenoja savus pienākumus un nenoskaidroja visus apstākļus, pat piebilstot, ka, pēc tiesas domām, advokāts sāk darboties pretēji savu klientu interesēm, tikai pēc pusgada konstatējot tādu faktu. LETA jau ziņoja, ka Gobzems pieteica lūgumu izdalīt atsevišķā tiesvedībā viena no prasītājiem - Edgara Čerņenoka - prasījumu. Tāds lūgums tika pieteikts, jo pavisam nesen advokāts uzzinājis, ka viņa klienta tēvs, kurš gāja bojā traģēdijā, strādāja "Maxima". Ņemot vērā, ka darbinieka bojāeja darba laikā var būt saistīta ar iespējamu Darba aizsardzības likuma normu pārkāpumu, advokāts lūdza šo prasījumu izdalīt.
Pēc advokāta domām, veicot šādu norādi, tiesnese "ļāvusi par to uzjautrināties lietas dalībniekiem", bet neizvērtēja nevienu situāciju attiecībā uz tiem lūgumiem, ko atbildētāji varēja iesniegt uzreiz pēc lietas ierosināšanas, un pat nenoskaidroja, kāpēc tie pieteikti tikai tagad. "Šādi subjektīvi izteikumi sabiedrībai tik svarīgā procesā nav pieņemami," izteicās Gobzems.
Kā ziņots, Gobzems toreiz tiesas sēdē norādīja uz acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas domes iestādēs, konkrētāk, Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šim nenoskaidrotu personu rīcībā. Advokāts norādīja, ka, iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem paskaidrojumiem, tika konstatēts, ka 2009.gada 30.jūlijā Rīgas būvvaldē tika iesniegts arhitektu biroja "Kubs" izstrādātais skiču projekts lielveikalam un tas bijis uz 114 lapaspusēm. Tas esot saskaņots jau nākamajā dienā. Gobzems papildināja, ka tas ir noticis būvvaldei netipiski ātri un tas bijis "nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu".
Viņš lūdza tiesu pieņemt blakus lēmumu šajā lietā, nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ģenerālprokuratūrai iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Rīgas pilsētas pašvaldības, tostarp Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonu, kas strādājušas ar konkrēto projektu, darbību likumību un iespējamo korupciju, pieņemot lēmumus par būvobjektu Priedaines ielā 20.
Tomēr šo jautājumu tiesa atstāja atklātu.
Kā aģentūrai LETA toreiz paskaidroja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, savulaik būvvaldē pastāvēja kārtība, ka būvvaldes eksperti izpētīja iespējamās kļūdas pirms būvprojekta oficiālas iesniegšanas uz akceptēšanu. Tagad tāda prakse esot pārtraukta lielā projektu skaita dēļ. Attiecīgi šim projektam skiču projekts tika iesniegts izvērtēšanai būvvaldē 2009.gada 25.jūnijā, savukārt 31.jūlijā patiešām bijis oficiāls akcepts. Tikmēr attiecībā uz tehnisko projektu - tas bija iesniegts izvērtēšanai 2010.gada 17.februārī, izvērtēts 18.martā, savukārt akceptēts 16.aprīlī. Savukārt 2011.gada 18.oktobrī apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, attiecīgi 24.oktobrī bija pieņemts lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Gobzems gan pieteica vēl vienu lūgumu, proti, izdalīt atsevišķā tiesvedībā viena no prasītājiem - Edgara Čerņenoka - prasījumu. Tāds lūgums tika pieteikts, jo pavisam nesen advokāts uzzināja, ka viņa klienta tēvs, kurš gāja bojā traģēdijā, strādāja "Maxima". Ņemot vērā, ka darbinieka bojāeja darba laikā var būt saistīta ar iespējamu Darba aizsardzības likuma normu pārkāpumu, advokāts lūdza šo prasījumu izdalīt.
Tiesa gan pauda neizpratni par šādu pieteikumu, jautājot, kādu apsvērumu dēļ pats Gobzems godprātīgi neīstenoja savus pienākumus un nenoskaidroja visus apstākļus, pat piebilstot, ka, pēc tiesas domām, advokāts sāk darboties pretēji savu klientu interesēm, tikai pēc pusgada konstatējot tādu faktu. Tiesa šo lūgumu noraidīja, norādot, ka nav pamata lietu izdalīt.
Procesuālos jautājumus tiesa todien lēma teju trīs stundas, tomēr lietu pēc būtības tā arī nesāka skatīt. Daudzi lūgumi bija pieteikti arī no atbildētājiem. "HND grupas" pārstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks pieteica lūgumu apvienot civillietas, kas ierosinātas arī citās Latvijas tiesās. Kopumā ir ierosinātas 16 civillietas. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidīja.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.