Stiprinās Latvijas robežas drošības koordinācijas padomi
Lai veicinātu vienotas valsts pārvaldes iestāžu politikas valsts robežas drošības jomā izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī mazinātu ar valsts robežas drošību saistītos riskus, Latvijas valsts robežas drošības padomes nolikumā ir nepieciešami grozījumi, liecina Iekšlietu ministrijas valdībā iesniegtais noteikumu projekts.
Ministrija norādījusi, ka nolikumā nepieciešams paplašināt Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes darbības mērķi. Tajā jāparedz, ka padome veicina ar valsts robežas drošību saistītas politikas plānošanas īstenošanu. Politikas īstenošanai jānodrošina valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu un komersantu sadarbība valsts robežas drošības politikas jomā.
Tāpat nepieciešams svītrot padomes uzdevumus, kas saistīti ar stratēģijas izpildi, un precizēt pārējos padomes uzdevumus. Savukārt padomes sastāvā būtu jāiekļauj Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra vadītājs, kā arī jāprecizē padomes locekļu kompetence, svītrojot atsauci uz stratēģiju.
Nolikumā nepieciešams precizēt padomes sasaukšanas kārtību ar mērķi paaugstināt padomes efektivitāti. Sasaukšanu paredzēts pakārtot situācijas novērtēšanai uz valsts robežas, kas notiek vienu reizi gadā. Vienlaicīgi izmaiņas paredzētu iespēju padomi sasaukt pēc nepieciešamības par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbības koordinācijai.
Nolikumā tiks precizēta arī padomes sēdes protokola parakstīšanas kārtība, bet sadaļā "Padomes darba nodrošinājums" tiks veikti precizējumi, kas paredzēs atsevišķus uzdevumus sekretariātam. Pirmkārt, sekretariāts apkopos padomes locekļu priekšlikumus par sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem. Kā otrs uzdevums sekretariātam būs noteikts sekot padomes lēmumu izpildei un regulāri informēt padomes locekļus par lēmumu izpildes statusu. Treškārt, sekretariātam būs jānodrošina informācijas un dokumentu aprite starp padomes locekļiem un valsts pārvaldes un citām institūcijām.
Iekšlietu ministrija norādījusi, ka saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem būtu jāgroza vairāk nekā puse no nolikuma, tāpēc ir jāsagatavo jauns normatīvā akta projekts.
