Jūlija pirmā dekāde bijusi aukstākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Par spīti karstuma vilnim, kas šonedēļ piemeklēja lielāko daļu Latvijas teritorijas, jūlija pirmā dekāde bijusi aukstākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālistu apkopotā informācija.
Sinoptiķi atgādina, ka jūlijs Latvijā iesākās ar salīdzinoši dzestru un lietainu laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra dekādes sākumā bija vien 12,5 līdz 17,5 grādu robežās, un tikai dekādes vidū, mainoties sinoptiskajai situācijai, Latvijā ieplūda gaisa masas no dienvidiem, līdz ar ko gaisa temperatūras pakāpeniski paaugstinājās, bet 7. un 8.jūlijā maksimālās gaisa temperatūras daudzviet jau pārsniedza 30 grādu atzīmi.
Ventspilī šajās dienās tika pārspēti maksimālas gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš tika sasniegti 1973.gada 7.jūlijā un 2003.gada 8.jūlijā, un tagad tie attiecīgi ir 31,8 grādi 7.jūlijā un 32,1 grāds 8.jūlijā.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 83% no normas. Jūras piekrastē nolija vien 0 līdz 13% nokrišņu no dekādes normas, bet centrālajos un austrumu rajonos lija ievērojami vairāk - Sīļu novērojumu stacijā līdz pat 160% no normas. Savukārt Priekuļu, Lielpēču, Skrīveru un Zosēnu novērojumu stacijās 1.jūlijā nolija no 30,8 līdz 39,6 milimetri, līdz ar to jau pirmajā dienā tika pārspēts visas dekādes nokrišņu normas daudzums.
Vidējais vēja ātrums kopumā bija mazāks par normu un nepārsniedza piecus metrus sekundē, brāzmās vislielākais vēja ātrums tika sasniegts 10.jūlijā Liepājā, kur vējš pastiprinājās līdz 13,6 metriem sekundē.
LETA
