Sabiedrība

Valsts kontrole arī turpmāk pārbaudīs līdzekļu tērēšanu prezidentūrai

Jauns.lv

Valsts kontrole arī turpmāk veiks revīzijas par līdzekļu izmantošanas lietderīgumu Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē (EP), pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole arī turpmāk pārbaudīs līdzekļu tēr...

Krūmiņa norādīja, ka Valsts kontrole pārbaudījusi prezidentūras izdevumus 2013.gadā un tās secinājumi bijuši tādi, ka prezidentūras līdzekļi ir izmantoti arī ikdienas pasākumu finansēšanai, kā, piemēram, tikuši veikti remonti lietvedības telpās. Valsts kontroliere prezidentu informēja, ka izlases veida pārbaudēs par 2013.gadu konstatēts, ka neatbilstoši iztērēti vismaz 282 tūkstoši eiro no 11,5 miljoniem eiro, kas tika piešķirts 15 resoriem.

"Svarīgi šo jautājumu pārrunāt tāpēc, ka 2013.gadā izdevumi prezidentūrai bija nelieli, ja salīdzina ar paredzētajiem izdevumiem 2014.un 2015.gadā. Līdz ar to mēs uzskatām, ka nepieciešams veikt tādus ierobežojošus pasākumus, lai šos izdevumus samazinātu un padarītu viņus profesionāli lietderīgus," sacīja Krūmiņa.

Valsts kontroliere norādīja, ka saruna ar prezidentu bijusi lietderīga, jo tikušas pārrunātas vadlīnijas, kas izstrādātas prezidentūras finansēšanai. Prezidenta viedoklis bijis, ka regulējumam ir jābūt pietiekami stingram un jāseko līdzi prezidentūras līdzekļu izlietošanai. Savukārt VK apņēmusies veikt revīzijas par 2014.gada prezidentūras līdzekļu izmantošanu. Prezidenta un VK vadītājas viedokļi par to, kā minētie līdzekļi ir jāizvērtē, bijuši vienoti.

Sarunā tika pārrunāti arī citi jautājumi, kur Valsts kontrole izteica priekšlikumus situācijas uzlabošanai, ņemot vērā reālos apstākļus šobrīd Latvijā valsts pārvaldē. Krūmiņa uzsvēra nepieciešamību noregulēt atbildības jautājumu amatpersonu darbībā par pieņemtajiem lēmumiem vai bezdarbību. Kā vienu no veidiem viņa piedāvāja jau budžeta veidošanas procesā ņemt vērā iepriekšējo gadu revīziju rezultātus par attiecīgajām iestādēm, piedāvājot neļaut iestādēm pieprasīt papildu budžeta līdzekļus, ja jau esošie iepriekšējā gadā tērēti neefektīvi.

Savukārt amatpersonām apspriežot veiktās strukturālās reformas Valsts kontroliere uzsvēra, ka lēmumi par resursietilpīgiem jautājumiem tiek pieņemti eksperimentējot, jo to sekas tā arī visbiežāk netiek izvērtētas un atbildību neviens nenes. Viņa atzina, ka atsevišķas strukturālas reformas nav nesušas iecerētos rezultātu ne sasniedzamo mērķu jomā, ne sagaidāmo ietaupījumu apjoma ziņā.

BNS