Būvniecības uzraugi atklāj problēmas Liepājas domes deputāta vadīta uzņēmuma ēkā

Par BVKB konstatētajām problēmām Pļavu ielā 17, Liepājā pirmo reizi ziņojis reģionālais medijs “Kurzemes Vārds”, aprakstot BVKB darbības principus un pašreizējo situāciju Liepājā. Avīzes 14.februāra numurā minēts sekojošais:

“Dzelteno signālu saņēmis arī akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” bijušās papīra apstrādes cehs, uz kura gala fasādes gozējas glīts uzraksts “Biznesa centrs FABRIKA”. Ēkai konstatēti arī bojājumi, kas neietekmē ēkas stiprību, taču ne tādēļ tai ir brīdinājuma krāsa, bet gan tādēļ, ka īpašnieks nav oficiāli mainījis ēkas lietošanas veidu – nav to saskaņojis Būvvaldē. Tātad arī šajā gadījumā jāsakārto dokumentācija, BVKB licis to paveikt līdz nākamā gada 22.janvārim.”

Patvaļīga būvniecība

Pagājušā gada 22.decembrī veiktajā pārbaudē BVKB konstatējis “patvaļīgu būvniecību/patvaļīgu ekspluatāciju”. BVKB ēku ekspluatācijas un uzraudzības interaktīvajā kartē šī adrese atzīmēta ar dzelteno krāsu.

Pārbaudē konstatētais BVKB izdotā dokumentā izskatās šādi: Sadaļā “Lietošanas drošība un vides pieejamība” ēka Pļavu ielā 17 nopelnījusi 1 punktu (konstatētas atkāpes no prasībām, kas neietekmē ēkas drošumu).

Ugunsdrošības sarakstā, neminot neko konkrētu, ierakstīts “Konstatēti pārkāpumi”, un identisks ieraksts veikts arī sadaļā “Ēkas ekspluatācijas dokumenti”, liekot BVKB secināt, ka ēkā ir konstatēta patvaļīga būvniecība/patvaļīga ekspluatācija.

BVKB dokumenta piezīmē Nr.8 minēts:

“Visos ēkas stāvos ir veikta telpu pārplānošana, izbūvētas jaunas starpsienas, ierīkoti darba kabineti un mainīts telpu lietošanas veids. Faktisko situāciju dabā atspoguļo ēkā izvietotie evakuācijas plāni, kas ievērojami atšķiras no telpu sākotnējā plānojuma inventarizācijas lietā. Par minētajiem būvdarbiem un telpu lietošanas veida maiņu Liepājas pilsētas būvvaldē nav pieejama saskaņota būvdarbu dokumentācija.”

Piezīmes turpinājumā, atsaucoties uz Būvniecības likumu, paskaidrots, kādēļ ēkā Pļavu ielā 17 konstatēta patvaļīga būvniecība.

“Ēkas galvenais lietošanas veids ir 1251 – rūpniecības ražošanas ēka, un tā nav paredzēta publiskas funkcijas nodrošināšanai. Tomēr veicot ēkas pārbaudi konstatēts, ka visos ēkas stāvos ir ierīkotas biroju telpas, vienlaikus pirmajā stāvā ierīkota arī sporta zāle,” minēts iepriekš publicētajā BVKB dokumentā.

Spriežot pēc tā, ko pilsētas domes deputāts Jānis Vilnītis teicis 14.februāra “Kurzemes Vārda” numurā, “Biznesa centrs FABRIKA” sevī ietver gan birojus (ap 40 firmām), gan arī populāru krosfita sporta zāli.

Cik tad īsti droši ir uzturēties “Biznesa centrā FABRIKA”?

Dzeltenā – šaubu un brīdinājuma signāls

Dzeltenās krāsas nozīme: drošība jāuzlabo, konstatēti trūkumi, kas ietekmē ēkas drošumu.

"Nav tā, ka tās nav drošas. Vienkārši ir kaut kādas neatbilstības un ir nepieciešama papildinformācija,” laikrakstam “Kurzemes Vārds” skaidrojis BVKB inspektors Andris Vīnakmens, “tas ir tāpat kā ar plaisām – vizuāli nevar saprast to izcelsmi, tiek pieprasīta izpēte. Tāpēc nevar arī apgalvot, ka ēka ir pilnīgi droša. Un ir dzeltena. Bet, ja nav būvdarbu dokumentācijas, nav iespējams uz vietas izvērtēt, kādas konstrukcijas un kādā veidā ir pārbūvētas, vai tas ir ietekmējis drošību.”

BVKB inspektors gan norāda, ka pēc izpētes liela daļa “dzelteno” ēku kļūs zaļas – neesot tā, ka dzeltenā krāsa nozīmējot galīgu bēdu ieleju.

Telefonsarunā ar mums inspektors uzsver, ka problēmas ar ēku Pļavu ielā 17 ir nesakārtoti dokumenti – tā bijusi rūpniecības ēka, bet šobrīd pārveidota par biznesa centru, kurā atrodas biroji un jau pieminētā sporta zāle, kas neesot attiecīgi norādīts.

Vilnītis atzīstas neizdarībā

Komentējot situāciju konkrētajā “Liepājas papīra” ēkā, Jānis Vilnītis avīzei “Kurzemes Vārds” skaidrojis, ka “konstruktīvi tajā (ēkā) viss ir kārtībā”. Turpinājumā pilsētas domes deputāts atzīst, ka tas, ka ēkas lietošanas mērķis nav laikus nomainīts, ir “mana neizdarība”.

Telefonsarunā Vilnītis norādīja, ka 25% ēkā joprojām notiek ražošana. Skaidrojot, kādēļ, veicot izmaiņas ēkā, netika atbilstoši sakārtota arī tās dokumentācija, Vilnītis apgalvoja, ka telpas pamazām apsaimniekotas, taču dokumentu lietas vienkārši “palaistas garām”.

Piebilsts arī, ka renovācija veikta pēc vecā likuma, savukārt tagad esot jātaisa būvprojekts minimālajā sastāvā un jālīdz domei funkciju maiņa.

“Ar sūdzību par šo ēku vērsās kāds anonīms iedzīvotājs, kā tas parasti Latvijā tas notiek,” piebilda domes deputāts. Runājot par ugunsdrošības lietām, Vilnītis min, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes esot bijušas regulāras.

Ēkas sakārtošana varētu izmaksāt ap 40 000 eiro

Laikraksts “Kurzemes Vārds” min, ka dokumentu sakārtošana līdz ar citām šajā ēkā iecerētajām pārmaiņām – lifta izbūvi – uzņēmumam izmaksās apmēram 30 – 40 tūkstošus eiro.

Savukārt Vilnītis reģionālajam medijam pauda, ka biroja veikto pārbaudi vērtē ļoti pozitīvi: “Tā notika pēc būtības. Ja tādā veidā atklāj kādu nebūšanu, tad tas ir labi.” Saskaņā ar BVKB, dzeltenās krāsas atzīme šīm ēkām paliks līdz brīdim, kamēr tiks novērsti trūkumi.