Sākas karš. Vācieši pulcējas Rīgas policijas iecirkņos. Pirms 100 gadiem...
1914. gada jūlija beigās latviešu avīzēs no pirmās līdz pēdējai lappusei lasāmi tikai ziņojumi un raksti no tikko sākušamies 1. pasaules kara frontes līnijām, kā arī par to, kā notikumi kara laukos ietekmē dzīvi vēl mierīgajās Latvijas pilsētās.
Kasjauns.lv pārlapo 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Latvieši nicina Kurzemes vāciešus
Krievijas impērija sākusi karu ar Austroungārijas sabiedroto – Vācijas ķeizaru un nu latviešiem ir iemesls izrādīt nepatiku pret vāciešiem, kuru Kurzemē nav mazums. Lai nomierinātu satracinātos latviešus, Kurzemes gubernators bija spiests izdot speciālu uzsaukumu, kas nav zaudējis aktualitāti arī šobrīd, kad viena daļa sabiedrības visās nelaimes grib vainot visus kādas citas konkrētas tautas pārstāvjus:
„Policija man dara zināmu, ka viena Kurzemes latviešu daļa sākusi naidīgi izturēties pret vāciešu tautības daļu un ka šī kustība pieaug. Pasludinu, ka tas ir noziedzīgi. Šinī nopietnā brīdī, kas Krieviju piemeklējis, visi Krievijas iedzīvotāju sacēlušies, lai aizstāvētu savu tēviju. Krievijas ienaidnieks priecāsies, kad dabūs zināt, ka viena Krievijas iedzīvotāju daļa naidīgi izturas pret otru iedzīvotāju daļu. Šai nopietnā brīdī nav latviešu, leišu un vācu, ir tikai Krievijas pilsoņi.
Kas nav tik smalkjūtīgs, lai to saprastu, tas nav savas dzimtenes cienīgs.
Pasludinu, ka par katru noziedzīgu apiešanos pret kādu latviešu, leišu vaj vāciešu daļu, apiešos visā stingrībā uz likuma un kara stāvokļa pamata.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 27. jūlijā)
Vācieši pulcējas Rīgas policijas iecirkņos
Savukārt vācieši pat gribēdami nevar atstāt naidīgo Latvijas zemi. Krievijas cara vara sakarā ar uzdevusi visiem Vācijas pilsoņiem pamest arī Latvijas teritoriju. To izdarīt viņi nevar, jo praktiski pārtraukta vilcienu satiksme ar Vāciju. Savukārt tos vāciešus, kuri negrib vai nespēj doties uz savu fāterlandi, izsūta dziļāk krievu impērijas iekšzemē – uz Pievolgu:
„Vācijas un Austro-Ungārijas pavalstnieki, kuriem jāatstāj Rīga un Rīgas apriņķis, sāka aizbraukt piektdien, bet tā ka dzelzceļu satiksme stipri aprobežota, tad arī aizbraukuse tikai maza daļiņa. Aiz šī iemesla viņi lielā daudzumā pulcējās aizvakar un vakar policijas iecirkņos, uzrādīdami neiespēju aizbraukt. Liela daļa arī uzdodas par mazturīgiem un vēlas. Lai viņus izsūta uz valdības rēķina. Policija apzīmē viņu pases un izdod viņiem apliecības aizbraukšanai uz noteiktām Pievolgas guberņām. Aizbraukšanas termiņš pagarināts līdz pirmdienai. Aizbraukšanas termiņā pagarināts līdz pirmdienai. Šejiene jāatstāj tikai vīriešiem, sākot no 16. mūža gada un ģimeņu tēviem atļauts atstāt savas pases sievām. Cik daudz īsti ir Vācijas pavalstnieku Rīgā un Rīgas apriņķī, nav vēl īsti zināms aiz tam, ka Vācijas konsuls vairs nav Rīgā jau kopš pāris nedēļām.
Vispāri domā, ka vāciešu ir 10 – 12.000. Daudzi no viņiem ir ievērojami turīgi ļaudis un plaši veikalnieki un liela daļa no viņiem neprot krieviski nemaz. Liela daļa no viņiem Rīgā pat dzimuši un uzauguši un tomēr neprot krievu valodu.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 27. jūlijā)
Aizkrāso vāciskos uzrakstus
Tiem vāciešiem, kuri nemāk vietējās valodas nu klājas gauži. Masveidīgi tiek likvidēts viss vāciskais:
„Vācu izkārtņu un plakātu noņemšana. Pēdējās dienās visur jūrmalā, bet sevišķi Ķemeros, nozūd no veikalu durvīm izkārtnes un plakāti vācu valodā. Kur izkārtnes nav viegli noņemamas, vācu tekstu iznīcina, to aizkrāsojot vaj aplīmējot ar papīriem, tā ka paliek tikai krievu un latviešu uzraksti. Vācu tekstus aizlīmē pat uz plakātiem pie ārstu dzīvokļu durvīm.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 27. jūlijā)
Šturmē pilsētas krājkasi
Pasaules kara nojausmās rīdzinieki stāv bezgalīgās rindās pie bankām un krājkasēm. Lai glābtu savus ieguldījumus, pilsētnieki pie krājkases naktīs guļ pat uz trotuāriem:
„Pilsētas krājkases šturmēšana turpinājās aizvakar un vakar. Arī pagājuši nakti kasi bij ielencis liels ļaužu bars. Gaidītāju rinda sniedzās no pilsētas krājkases Kaļķu ielā caur Vaļņu ielu līdz pilsētas lombarda otrām durvīm Zirgu ielā. Noguldītāju – izņēmāju bars, kurš sniedzās pie dažiem simtiem cilvēku, nakti pavadīja guļot uz trotuāriem,”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 26. jūlijā)
Kabatzagļi apzog kara bēgļus
Līdz ar kara iesākšanos Rīgas stacijas pārpildījuši bēgļi, kuri cenšas aizkļūt pēc iespējas tālāk no frontes līnijas – Krievzemes iekšienē pie Urāliem. Spaidīšanās stacijās pa prātam ir arī vietējiem kabatzagļiem:
„Kabatas zagļi beidzamās dienās, izlietodami drūzmu stacijās, izdarījuši veselu rindu kabatas zādzību. Pasažieri, steigdamies aizbraukt, ziņojuši, tikai par lielākām zādzībām. Beidzamās dienās stacijās apcietināti vairāki kabatas zagļi, kuri tukšojuši pasažieru kabatas. Aizvakar Rīgas 1. stacijā kādam Ferdinandam Bebrupam vilcienā Nr. 58 iekāpjot, izzagts iz kabatas ādas maks ar 70 rbļ. naudas, pasi, ieroču nēsāšanas atļauju un vērtspapīriem par 17.246 rbļ. Tanī pašā dienā uz jūrmalas dzelzceļa Rīgas 1. ģildes tirgotājam, katedrāles stārastam I. I. Gusevam izzagts zelta kabatas pulkstens ar ķēdi, 250 rbļ. vērtībā.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 26. jūlijā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
