Gabriēls apšauba NATO aizsardzības izdevumu minimuma mērķi

"Mani satrauc, ka politiķi izsaka publiskus solījumus, kurus tie vēlāk nevar pildīt," pēc tikšanās ar savu igauņu kolēģi Tallinā norādīja Gabriēls. "Nav obligāta divu procentu mērķa, bet drīzāk (..) [mudinājums] virzīties šajā virzienā."

"Ir pavisam nereālistiski radīt iespaidu Vācijā vai mūsu partneriem, ka astoņos gados būs iespējams palielināt Vācijas aizsardzības izdevumus vēl par 30 miljardiem [eiro]," norādīja ministrs.

"Tie ir 10% no Vācijas federālā budžeta! Ja kāds dod šādu solījumu, vēlāk vīlušies būs tie, kuri šo solījumu dzirdēs," piebilda Gabriēls.

Ministrs uzsvēra, ka Vācija iegulda drošībā, pildot arī citas funkcijas, piemēram, pēdējā laikā uzņemot gandrīz miljonu bēgļu.

"Bēgļi, kuri šeit ir ieradušies, jo militāra intervence ir izgāzusies. Vācija tam ik gadu tērē vairāk nekā 30 miljonus eiro," paziņoja Gabriēls.

"Es nedomāju, ka mūsdienu pasaulē drošību var garantēt tikai ar aizsardzības tēriņiem. Vairums karu un notikumu bēgļu jomā, ar ko mums tagad ir jātiek galā, nevar tikt atrisināti ar lielākiem tēriņiem ieročiem. Tā vietā mums ir jāsargā cilvēki no bada, nabadzības un kara. Mums ir vajadzīgs daudz plašāks aizsardzības jēdziens," viņš piebilda.

2014.gadā NATO dalībvalstis Velsas samitā vienojās apturēt aizsardzības izdevumu samazināšanu un tiekties uz mērķi līdz 2024.gadam tos palielināt līdz diviem procentiem no IKP.

Tomēr jaunais ASV prezidents Donalds Tramps sācis izdarīt spiedienu, lai panāktu drīzāku šī mērķa sasniegšanu, brīdinot, ka gadījumā, ja citas dalībvalstis nepalielinās savus aizsardzības izdevumus, Savienotās Valstis alianses uzturēšanā aprobežoties tikai ar "mērenu" ieguldījumu.

Jau Minhenes drošības konferences laikā februārī Gabriēls izsauca satraukumu ar līdzīgiem izteikumiem, iestājoties pret aizsardzības izdevumu palielināšanu uz citu valsts tēriņu rēķina.

"Iepriekšējo gadu neveiksmīgo militāro intervenču dēļ Vācija tērē 30 līdz 40 miljardus eiro bēgļu atbalstam. Tas vērtējams kā ieguldījums stabilizācijā," tolaik norādīja Vācijas ārlietu ministrs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD).

Tajā pašā laikā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, kas pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), kritizēja sava kolēģa izteikumus, norādot, ka tie ir pretrunā ar Berlīnes saistībām pret NATO.

Arī Merkele paudusi atbalstu aizsardzības izdevumu palielināšanai saskaņā ar alianses nosprausto mērķi, uzrunā partijas atbalstītājiem Štrālzundē uzsverot, ka "saistības ir jāpilda, un citi pasaulē no mums to prasīs".

Domstarpības par aizsardzības izdevumiem starp CDU un SPD padziļinājušās, tuvojoties septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti ceri gāzt Merkeli, kas kanclera krēslā atradusies jau trīs pilnvaru termiņus pēc kārtas.

Tikmēr Trampa administrācija paziņojusi, ka aizsardzības izdevumi 2018.gadā tiks palielināti par 54 miljardiem dolāru, šim nolūkam apcērpot izdevumus gan virknei iekšzemes programmu, gan virknei ārvalstīs īstenojamu programmu.

Jau tagad ASV aizsardzībai tērē vislielāko summu pasaulē - 523,9 miljardus dolāru.

Tikmēr NATO nosprausto aizsardzības izdevumu minimumu bez ASV sasniegušas tikai četras citas NATO dalībvalstis - Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija.

Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) dati liecina, ka Vācijas aizsardzības izdevumi 2015.gadā bija 39,4 miljardi eiro jeb 1,2% no IKP.