Pa Lielupi peld līķi. Pāvests miris. "Maskačkā" izkrāpj spilvenus. Pirms 100 gadiem...
Lai arī 1914. gada augustā praktiski visu tekstu avīzēs aizņēma ziņojumi no kara lauka frontēm (izņemot, protams, romānus turpinājumos un sludinājumus), bija arī viena otra ziņa, kas vēstīja par ikdienas civildzīvi. Ikdienas dzīvi, protams, ietekmēja norises frontē.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Lielupē peld līķi
Augusta sākumā teju vai visās Latvijas avīzēs uzreiz aiz kara lauka ziņojumiem bija vēsts no Vecsvirlaukas. Tur plūdi Lielupē bija ieskalojuši līķus un zārkus no vietējās kapsētas:
„No Vec-Svirlaukas. Kapsētas iebrukšana upē. Pie vietējiem Cīzariem atrodas kapi, jaukā vietā uz paša Lielupes krasta. Šī pavasara lielie plūdi izskalojuši tik stipri krastmali, ka vairākas kapu kopiņas iegruva upē un daži līķi aizpeldēja. Draudēja iebrukt upē arī nelaiķa Rēdu saimnieka kaps, kāpēc ar iestāžu atvēli kapu atraka un nelaiķa pīšļus aizveda uz Vanču kapiem. Vēl tagad kapsētas krastmale lēni brūk upē.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 2. augustā)
Pārtikas noliktavas pārpildītas
Kara sākumā daudzus veikalus slēdza, tirgū valdīja tukšums, bet Latvijas lielāko pilsētu noliktavas lūza aiz pārpilnības:
„Olu un sviesta pārpilnība. Tā kā pārtikas preces uz ārzemēm vairs nevar izvest, radusies to pārpilnība. Rīgā sakrājies ap 200 vagonu olu, kuras tagad sūta uz Pēterburgu, jo vietējos tirgos tikdaudz nevar pārdot. Ventspilī sakrājušās 50 000 mucas ar sviestu.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 8. augustā)
Pasažieri šturmē vilcienus
Vilcienu satiksme kara laikā, protams, bija apgrūtināta. Ja kāds vilciens tomēr pienāca, pasažieri to ieņēma „ar kaujas saucieniem uz lūpām”:
„Jumtu pasažieri arvienu vēl redzami uz dzelzceļu vilcienu vagoniem, neskatoties uz visiem aizliegumiem, Tas izskaidrojas ar to, ka uz visiem ceļiem tagad samazināts vilcienu skaits un visi vilcieni ir lieliski pārpildīti. Bagāžu nodošana arī ir ļoti apgrūtināta, un aizbraucēji ņem sevīm līdzi vagonos visu, ko vien var ienest, tādēļ visas ieejas aizsprosto ar mantām, un durvju vietā braucējiem nereti jālieto vagonu logi.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 6. augustā)
Viltnieki Maskavas foršstates iedzīvotājiem konfiscē spilvenus
Karš dažāda kaluma krāpniekiem un viltniekiem mudina izdomāt „inovatīvus risinājumus”, lai savas ļaunprātības pieskaņotu jaunajai politiskai situācijai. Tā Rīgā kara sākumā bija uzradusies dīvaina banda, kura no civiliedzīvotājiem izkrāpa spilvenus it kā Sarkanā Krusta vajadzībām:
„Spilvenu lasītāji. Aizvakar pa 4. Maskavas iecirkni staigājuši 2 nezināmi vīrieši un 1 sieviete, visi 3 labi ģērbušies. Nepazīstamie pieprasījuši spilvenus, kurus esot pavēlēt atņemt priekš Sarkanā Krusta. Tas visus uztrauca, jo nepazīstamie gribēja par spilveniem samaksāt ar kaut kādām zīmītēm. Daudzi paslēpa savus spilvenus malkas šķūņos, lai nodotu tos tikai policijai. Par laimi daži apķērās, ka viņi tiek krāpti un par spilvenu lasītājiem paziņoja iecirkņa policijai, bet blēži, pamanījuši, ka nebūs labi, bij nozuduši.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 7. augustā)
Miris Romas pāvests – Pijs X
Kamēr laicīgā pasaule aizņemta ar kariem, arī ticīgo saimē valda sēras. Viņsaulē aizgājis Romas pāvests Pijs X, kādreizējais nabadzīga pastnieka dēls, kurš savulaik – 1835. gadā piedzima Venēcijā, kura tolaik atradās nu naidīgās Austroungārijas sastāvā. 40 gadus pēc nāves Vatikāns dedzīgo cīnītāju pret katoļu liberālismu iecēla svēto kārtā”
„Miris Romas pāvests Pijs X jeb 258. „Kristus vietnieks” zemes virsū. Romā, 7. augustā. Vakar vakarā izziņots pēdējais biļetens par pāvesta slimības gaitu: Ap pusdienas laiku pāvests vairs nerunāja. Tomēr apkārtējos viņš vēl pazina. Vakarā temperatūra bija 40,1. Dienā sapulcējās pāvesta tuvinieki – garīdznieki un pasniedza viņam Svēto vakarēdienu. Vatikānā saaicināti kardināli. Ieradās arī diplomātiskā korpusa priekšstāvji. Pāvests nomira pulksten 1 un 20 minūtēs naktī.
Pijs 10 miris 79 gadus vecs. Viņš bija zemnieku dēls un ar to lepojās. Ilgus gadus viņš kalpojis par vienkāršu lauku mācītāju. Par pāvestu viņu ievēlēja 4. augustā 1903. gadā.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 8. augustā)
Pie pāvesta Pija X šķirsta. Vatikāns viņu pasludina par svēto
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
