Mēģinājumi sabiedrībā sēt pārliecību par sociālās un humanitārās jomas speciālistu pārprodukciju ir bīstami. Tā apdraud gan daudzu nozaru attīstību, gan Latvijas turpmākas izaugsmes potenciālu.
Pārstāvot veselības aprūpes pakalpojumu sektoru šajā reizē neiztirzāšu sasāpējušo jautājumu par katastrofālo ārstu trūkumu šodien un dramatisko prognozi nākamo 10 gadu šķērsgriezumā. Mums valstij ir ārkārtīgi nepieciešami ārsti, inženieri, agronomi un konstruktori, ķīmiķi un farmaceiti! Bet mums - valstij ir ļoti nepieciešami arī izcili diplomāti, sevišķi jau šodienas starptautiskās politikas kontekstā – profesionāli juristi, izglītoti politiķi, pasaulē labākie pārdevēji, oriģināli sabiedrisko attiecību speciālisti, aizrautīgi pedagogi un talantīgi uzņēmumu vadītāji, kas aktuāli ikvienā nozarē un spēj sekmīgi darboties visas tautsaimniecības labā.
Statistika un dažādas prognozes ne vienmēr atklāj reālo ainu, it sevišķi, ja tās tiek attiecinātas uz ilgstošāku laika periodu. Piesaucot sociālo, tiesību un komerczinību speciālistu pārprodukciju 2020. gadā, EM nav iedziļinājusies ļoti nopietnā jautājumā - kā šīs nozares attīstīsies nākotnē. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē notikušas ļoti straujas pārmaiņas. Ir jauni rīki un kanāli, kā uzrunāt sabiedrību, kā aktivizēt procesus, kā uzturēt nepārtrauktu komunikāciju, kā ietekmēt. Tas vairo sabiedrisko attiecību un komerczinību nozīmi. Marketing Media Review pētījums liecina, ka jau šobrīd sociālo zinību speciālistiem ir jātiek galā ar ļoti daudzveidīgiem darba uzdevumiem. Pētījumā izceltas prasmes, kuras darba devējs vēlēsies saņemt no saviem komunikāciju speciālistiem nākotnē. Kā prioritārās tiek minēts darbs ar sociālajiem medijiem un spēja vadīt digitālos projektus. Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem komunikāciju speciālistiem prasīs iemaņas arī sociālo tīklu, mājas lapu, mobilo telefonu aplikāciju, blogu pārvaldē un uzturēšanā, arvien biežāk – starptautiskā mērogā, jo ekonomikas izaugsmi vairs nevar uzlūkot atrauti no starptautiskās komercdarbības telpas.
Nākotnē par ekonomikas izaugsmi mēs varēsim runāt, ja spēsim realizēt pakalpojumus un preces ārvalstu tirgos, jo, strādājot iekšējam tirgum, mīņāsimies uz vietas un dzīvosim „bada maizē”. Un te jāsaprot, ka māksla pārdot „sevi” ārvalstu tirgum iet ciešā sakabē ar spēju profesionāli veidot dialogu, moderni un operatīvi komunicēt ne tikai dažādās valodās, bet arī ar visiem pieejamajiem modernajiem saziņas līdzekļiem.
Faktiski sociālo un humanitāro zinību jomas attīstība jāskata kontekstā ar valsts ekonomisko izaugsmi. Jaunākais eirozonas makroekonomikas pētījums “Eurozone Economic Forecast”, kas saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm, liecina, ka no 2015. gada Latvijas ekonomika atgriezīsies pie 5% izaugsmes tempa, kas saglabāsies arī laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam, saglabājot vietu starp straujāk augošajām eirozonas ekonomikām. Kāds tam sakars ar sociālo un humanitāro zinātņu nozari? Vistiešākais. Stabila valsts ekonomiskā izaugsme nozīmē, ka arvien vairāk uzņēmumi varēs atļauties algot komunikāciju speciālistus, projektu un pārdošanas vadītājus. Arvien vairāk dažādas nišas attīstīs jaunie uzņēmēji.
Būtiski atzīmēt, ka labs komunikācijas un vadības studiju programmu students bez darba nekad nav palicis. To apliecina arī Prakse.lv un LDDK veidotais tops, kurā komunikāciju speciālists ievietots starp pieprasītākajām specialitātēm no darba devēju puses. Pieprasītāko specialitāšu vidū ir arī projektu vadītājs. Tas ir likumsakarīgi, jo mūsdienās uzņēmuma attīstība lielā mērā ir atkarīga tieši no komunikācijas un projektu vadības daļas darba, bez kuru atbalsta uzņēmumi vairs nespēj sekmīgi konkurēt tirgū. Mērķa zīmolvedības attīstība, korporatīvā komunikācija, nestandarta kampaņu izstrāde, rūpes par kompānijas reputāciju, produkta veiksmīga virzīšana tirgū, jo īpaši izaicinājumiem un neparedzamiem pavērsieniem pilnajā starptautiskajā vidē - visi šie apstākļi kļūst arvien būtiskāki veiksmīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanā, kas tikai vairo pārdomātas komunikācijas un vadības nozīmi.
Lai jaunieši varētu iegūt mūsdienās pieprasītās multifunkcionālas zināšanas, izglītības iestādēm ir jāpievērš uzmanība ne tikai kvalitatīvām un augstvērtīgām studiju programmām, bet arī praktiskajām iemaņām. Teoriju nedrīkst atraut no prakses, it sevišķi laikā, kad nozarē notiek tik straujas izmaiņas.
Arī mums, uzņēmējiem, ir jābūt atvērtiem sadarbībai ar augstskolām un jānodrošina prakses iespējas jauniem talantiem, turklāt tam jāpieiet ļoti atbildīgi.
Būtiska gan nozares profesionāļu iesaiste mācību satura veidošanā, gan praktiskās pieredzes nodošana jaunajiem speciālistiem. Svarīgi, lai izglītības piedāvājuma pilnveidošana tiek balstīta uz augstskolu un nozaru uzņēmumu ciešu sadarbību, kur izglītības profesionāļi seko līdzi jaunākajām nozaru attīstības tendencēm un iekļauj tās studiju saturā, savukārt darba devēji dalās zināšanās un rod iespēju domu apmaiņai ar jaunajiem.
