Slimnīcā šovasar nonākuši 45 čūsku sakosti cilvēki

Gandrīz puse no negadījumiem fiksēti jūlijā. Visvairāk izsaukumu pie čūsku sakostiem cilvēkiem bijuši Latgalē un novados ap Rīgu.

Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska un tā ir odze. Mediķi norāda, ka gadījumā, ja iekodusi odze, čūskas inde var radīt smagus sirdsdarbības un elpošanas traucējumus. Atsevišķos gadījumos tā var izraisīt organisma smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību.

Cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču, laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost.

Ātrā palīdzība informē, ka jūlija beigās Latgalē kādu 36 gadus vecu sievieti kājā sakoda odze, kad viņa staigāja pa pļavu. Jau pēc 10 minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā ātrās palīdzības mediķu brigāde, kura pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja slimnīcā tālākai ārstēšanai.

Mediķi šomēnes Vidzemē devās palīgā kādam vīrietim, kuru sakoda odze, kad viņš nepiemērotos apavos bija staigājis pa mežu. Savukārt kādai meitenei Zemgalē čūska iekoda, kad viņa staigāja pa pļavu ar basām kājām.

Pēdējo nedēļu laikā mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas - Vidzemē čūska iekoda vīrietim kājā, kad viņš pļāva garu zāli, kurā bija arī zaru kaudzes, bet Rīgas Reģionā sievieti sakoda čūska, kad viņa gāja pa dārzu.

Pamanot čūsku, nedrīkst tai tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāvelk zābaki vai apavi un vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ja iespējams, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nedrīkst staigāt pa mežu vai pļavām basām kājām.

Jāuzmanās arī savā piemājas dārzā vai lauku sētā. Siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām.

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk; cietušais jānogulda un jāpalīdz viņam nomierināties; jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos, kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.

Speciālisti norāda, ka uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi, bet nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, jo tas, tieši pretēji dzirdētam, var pasliktināt situāciju; cietušajam nav jādod zāles, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

BNS