SC un "Vienotība" piedzīvo strauju atbalsta kritumu, bet aizvien saglabā līderpozīcijas reitingos
Par spīti popularitātes kritumam, "Saskaņas centrs" (SC) ar 17,5% vēlētāju atbalstu jūlijā ieņēmis līdera pozīciju Latvijas partiju reitingos, iedzinējos atstājot "Vienotību" ar 15,6% vēlētāju atbalstu, liecina telekompānijas LNT un pētījumu centra SKDS sadarbībā tapusī jaunākā aptauja.
Mēnesi iepriekš veiktās aptaujas dati liecināja, ka par SC būtu gatavi balsot 20,8% vēlētāju, bet par "Vienotību" - 20,9%. Tādējādi jūnijā "Vienotības" reitings bija mazliet augstāks par SC reitingu, tomēr mēneša laikā lielāku atbalsta kritumu piedzīvoja "Vienotība".
Iepriekš novēroto "Vienotības" reitingu straujo kāpumu, kas ilga tikai vienu mēnesi, sociologs Arnis Kaktiņš un politologs Ivars Ījabs skaidro ar partijas labo sniegumu maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
"Ja publiskajā telpā kāda no partijām tiek kronēta par kādu vēlēšanu uzvarētāju, un te ir ļoti svarīgi, nevis, ka tā īstenībā ir uzvarējusi vēlēšanās, bet ka publiskajā telpā tā tiek pasludināta par uzvarētāju, tad tā pieredze ir tāda, ka kā likums nākamajā aptaujā pēc vēlēšanām šī partija dabūs pāris procentpunktus vairāk nekā iepriekš. Taču tāpat ir novērots, ka šis efekts pārsvarā gadījumu ir ļoti īslaicīgs, un tas var ilgt apmēram tikai vienu mēnesi," LNT skaidro Kaktiņš.
Arī Ījabs komentē, ka "EP vēlēšanās "Vienotība" paņēma pilnīgi pusi no visiem mandātiem, un tā rezultātā cilvēkiem, protams, patīk identificēties ar uzvarētājiem". "Šobrīd jau tā identificēšanās ar uzvarētājiem ir nedaudz pārgājusi un reitings atgriežas principā tajā pašā līmenī, kādā tas bija pavasarī."
Atsaucoties uz jūlijā veiktās aptaujas rezultātiem, LNT vēsta, ka vēlētāju atbalsts SC ir nokrities līdz viszemākajam līmenim vismaz pēdējā gada laikā. "Kas attiecas uz SC, es pieņemu, ka no SC visas šīs ģeopolitiskās situācijas kontekstā sāk dreifēt projām kaut kāda daļa no latviskā vēlētāja, jo cilvēki paliek nervozi," komentē Ījabs.
Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem trešais populārākais politiskais spēks jūlijā bijusi Zaļo un zemnieku savienība ar 12,2% vēlētāju atbalstu, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tai seko nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, par kuru jūlijā savu balsi bija gatavi atdot 7,6% vēlētāju. Tas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā.
Pārējās partijas nepārvarētu piecu procentu vēlētāju barjeru un Saeimā neiekļūtu, liecina minētās aptaujas dati.
Vistuvāk 5% barjerai paliktu bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas partija "No sirds Latvijai", par kuru jūlijā bija gatavi balsot 3,6% vēlētāju, bet mēnesi iepriekš - 3,3%.
Kā komentē Ījabs, "to, vai Sudrabas partija iekļūs vai neiekļūs [12.Saeimā], zina tikai pats Dievs, bet ir skaidrs, ka viņas izredzes šobrīd ir pietiekami normālas. [..] Tas, ka Sudrabas partija no visām šīm jaunajām vai šķietami jaunajām partijām ir pats drošākais kandidāts uz to, ka viņa varētu pretendēt uz 12.Saeimu, tas ir pavisam skaidrs."
Arī Kaktiņš vērš uzmanību uz to, ka jūlija aptaujas dati par Sudrabas partijas izredzēm ir ļoti interesanti, jo tie rāda, ka "šai partijai ir ļoti reālas iespējas pārvarēt 5% barjeru un varbūt pat iegūt labāku rezultātu nekā tikai pārvarēt 5% barjeru".
Par pārējām partijām pieejami vien jūlijā veiktās SKDS aptaujas dati. Tie liecina, ka par Tatjanas Ždanokas pārstāvēto Latvijas Krievu savienību būtu gatavi balsot tikai 1,4% vēlētāju, bet par Einara Repšes partiju "Latvijas attīstībai" - 0,9%. Bijušo politiķu Aināra Šlesera, Aigara Kalvīša un Jāņa Straumes partiju "Vienoti Latvijai" atbalstītu 0,8% vēlētāju, Latvijas Reģionu apvienību - 0,6% vēlētāju, bet par bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna veidoto Jauno konservatīvo partiju balsotu vien 0,5% vēlētāju.
Minētajā aptaujā nevēlējās atbildēt 19,9% uzrunāto cilvēku, bet 17,1% respondentu atbildēja, ka vēlēšanās nepiedalītos.
LETA
