Pieaug šoferu - tālbraucēju nelaimes gadījumu skaits veselības problēmu dēļ
Pieaug autovadītāju - tālbraucēju nelaimes gadījumu skaits veselības problēmu dēļ, pavēstīja apdrošināšanas kompānijas "Balta", kas ietilpst PZU grupā, pārstāvji.
Kompānijā norādīja, ka atbilstoši "Baltas" datiem pagājušajā gadā negadījumu skaits, kas saistīts ar autovadītāju - tālbraucēju ikdienu, palielinājās septiņas reizes, un visbiežākais nelaimes gadījumu iemesls bija pēkšņas un akūtas veselības problēmas, proti, teju puse no visiem negadījumiem saistīti ar insultu, sirds un akūtiem kuņģa darbības traucējumiem. Tāpat būtiski palielinājies nāves gadījumu skaits autovadītāju veselības problēmu dēļ.
"Autovadītāju - tālbraucēju darba specifika saistīta ar daudzām pie automašīnas stūres pavadītām stundām, dienā veicot simtiem kilometru. Tas nozīmē augstas koncentrēšanās spējas, mazkustīgu darba ikdienu, neveselīgus uztura paradumus - diemžēl visi šie faktori būtiski palielina pēkšņu veselības problēmu risku. Regulāras profilaktiskas veselības pārbaudes šo profesiju pārstāvjiem ir obligāts priekšnoteikums, runājot par nelaimes gadījumu risku samazināšanu. Diemžēl redzam, ka salīdzinoši bieži ārsta apmeklējums netiek uztverts gana nopietni, kā rezultātā tālbraucēji nereti saskaras ar nopietnām veselības problēmām, kuru iznākums var būt arī nāve," sacīja "Baltas" Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.
Tāpat apdrošināšanas kompānijā atzīmēja, ka situācijas nopietnību apliecina arī Valsts darba inspekcijas (VDI) operatīvie statistikas dati. Tie liecina, ka 2016.gadā no visiem ārvalstīs cietušajiem tālbraucējiem vismaz deviņi tālbraucēji gājuši bojā.
"Bieži cilvēki cieš un iet bojā nevis nelaimes gadījumos, bet no pēkšņiem veselības traucējumiem, kuru rezultātā iestājas nāve. Tālbraucējiem raksturīgs mazkustīgs darbs, neveselīgi uztura paradumi, stress, bieži tam pievienojas smēķēšana un liekais svars, kas veicina sirds-asinsvadu sistēmas slimību attīstību. Satraucošs ir arī fakts, ka vidējais šādu darbinieku vecums ir aptuveni 50 gadu, turklāt visi mirušie ir vīrieši," norādīja VDI pārstāve Linda Matisāne.
Savukārt autopārvadātāju asociācijas "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš norādīja, ka autovadītājs atbild ne tikai par transportlīdzekli un kravu, bet arī par kustības drošību. Šādus pārvadājumus nākas veikt gan dienas, gan nakts laikā, neatkarīgi no ceļa apstākļiem, tāpēc tam nepieciešams teicams veselības stāvoklis. Tajā pašā laikā "Latvijas Auto" pieejamie statistikas dati liecina, ka nodrošināt labu veselības stāvokli autovadītājiem kļūst aizvien sarežģītāk, jo šajā profesijā strādājošo vecums strauji pieaug.
"Pēdējo 10-15 gadu tendence apliecina to, ka autovadītāju - tālbraucēju profesija noveco. Pašlaik mūsu apkopotie dati liecina, ka Latvijā starptautiskajos autopārvadājumos ir ļoti maz (apmēram 5%) autovadītāju vecumā līdz 30 gadiem. Savukārt vecumā virs 50 gadiem ir gandrīz trešā daļa no visiem autovadītājiem, bet vecāka gadagājuma autovadītāji ir biežāk pakļauti dažādām veselības problēmām. Visizplatītākās autovadītāju veselības problēmas ir sirds un asinsvadu slimības, liekais svars, osteohondroze un elpceļu slimības. Turklāt pēdējo gadu laikā ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad autovadītāju veselības problēmas saasinājušās, esot ceļā, kas noved pat līdz letālam iznākumam," sacīja Trēziņš.
2014.gada jūnija beigās par "Baltas" vienīgo īpašnieku kļuva Polijas apdrošinātājs "Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A." (PZU). PZU darbību Latvijas tirgū sāka 2013.gada martā, atverot "PZU Lietuva" filiāli.
LETA / Foto: Shutterstock
