Vai Latvija varētu kļūt par Krievijas nākamo Ukrainu?
Amerikāņu autore savā publikācijā apgalvo, ka Latvijai nevajadzētu bīties no Putina, mūsu valsts nekļūs par otru Ukrainu.
Politika
2014. gada 12. augusts, 19:20

Vai Latvija varētu kļūt par Krievijas nākamo Ukrainu?

Jauns.lv

Ukrainas notikumu dēļ arī Latvijas sabiedrībā izskanējis viedoklis, vai tāda pat iejaukšanās no Krievijas puses varētu tikt piedzīvota arī pie mums.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Amerikāņu autore psiholoģe Natālija Rivkina (Naphtali Rivkin) savā publikācijā izteic mierinošus faktus tam, ka mūsu valstij Ukrainas scenārijs nedraud.  Kā vēsta dati, aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju ir krievi, tāpēc demogrāfiskā sprādziena ietekme varētu piesaistīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Baltijas valstīm, lai aizstāvētu mazākumtautības intereses. Pat Pentagons, kas „aizdeva” savus militāros spēkus NATO, ar aizdomām vēro Latvijas austrumu robežu. Krievijas karaspēkam tas varētu izrādīties pareizais virziens, taču satraukumam nav pamata, jo tā ir vien Putina spēle. Arī politiķu runas uzsver izrietošo krīzi, un mēs tam visam noticam. Savā publikācijā raksta amerikāņu psiholoģe, ar tās oriģinālo un pilno versiju var iepazīties šeit:

Kāpēc Krievija mūs muļķo?

Gluži kā Padomju pēcteči, arī mūsdienu krievi vēlas racionalizēt savu un visas pasaules uzvedību. Padomju Savienība, piemēram, racionalizēja autoritāro režīmu, ar viltus vēlēšanu palīdzību, kur 98% atkārtoti ievēlēja to pašu partiju, tāpat kā tas notika Staļina gadījumā. 1939. gadā Krievija okupēja Latviju, izvietojot savu armiju visā valsts teritorijā, ieņemot to. Arī šobrīd Krievija mēģina pārliecināt sevi un pasauli, ka slikta uzvedība ir vajadzīga un nepieciešama. Putins ironiski pārmet ASV likumu pārkāpumus Sīrijas līguma sakarā, lai gan pats veic pārkāpumus saistībā ar Gruziju un Ukrainu. Putins sevi attaisno, lēšot, ka vēlas pasargāt tos, kas izjūt ne tikai etnisku, bet arī kulturālu saikni ar Krieviju.

Krievija šodien nespētu realizēt savas mantkārīgās intereses Baltijas valstīs. Lai to izdarītu, nepieciešams pārliecināt pasauli, ka Latvijā ir milzīgs krievu īpatsvars, kas sauc pēc palīdzības. Tā vietā, lai to darītu, Krievija vien manipulē ar skaitļiem un valodu, lai tikai liktu mums noticēt, ka Latvijā ir iespējama potenciālā demogrāfiskā krīze.

Kā Krievija ietekmē Latviju?

Krievija to veic ar Vikipēdijas politikas palīdzību – pamanīt kādu sev izdevīgu faktu un popularizēt to, īsāk sakot, lai pārējie tam notic. Vikipēdijas dati rāda – 26,9% Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju ir krievi, kas tehniski ir lielākais īpatsvars no visām bijušajām PSRS valstīm. Ieviešot savus likumus un valodu, Latvija Krievijai šķiet vēl pievilcīgāka.

Taču, pēc 2014. gada datiem Latvijā ir 29% krievu, neskatoties uz to, aptuveni 61% krievu ir Latvijas pilntiesīgi pilsoņi, līdz ar to, Putins viņus ietekmēt nespētu. Paliek 185 741 nepilsoņu (krievu) un 41 212 etnisku krievu, kuriem ir cits statuss, piemēram Krievijas pilsonība, taču šie cilvēki izvēlas dzīvot Latvijā dzīves kvalitātes dēļ.

No tā var izdarīt secinājumus – cik apspiesti reāli ir 185 741 cilvēku? Viņi ir ieguvēji no Latvijas tirdzniecības ar Eiropu, līdz ar to viņiem nav jāpērk Krievijas apgabalu preces, viņiem ir iespēja kļūt par Latvijas pilsoņiem un nolikt eksāmenu valsts valodā. Piedevām, viņiem nav tiesību balsot, kā arī saņemt ES pasi, tātad viņi nevar izbraukt no ES bez vīzas. Īsumā – situācija nemaz nav tik slikta. Šie skaitļi neizklausās pēc iegansta, lai Krievija iejauktos, un Putins to zina.

Kasjauns.lv/ Foto: EPA/LETA