Trīs Latvijas iedzīvotāji Ukrainā atbalsta teroristus. Mūsu valsts likumi to atļauj
Jau vēstīts, ka pieci nacionālboļševiku ideoloģijas piekritēji devušies uz Ukrainu, lai karotu teroristu pusē, to vidū arī trīs Latvijas iedzīvotāji. Kā vēsta atbildīgās iestādes, Latvijas likumdošana nenosaka to, ka uz kara darbības zonu nedrīkstētu doties, tā neparedz arī atbildību par šādām darbībām.
Nemiernieku atbalstītāji no mūsu valsts ir Grigorijs, Vjačeslavs un Valentīns. Viņi devušies uz nemiernieku sagrābtajām teritorijām, lai tos atbalstītu, vēsta vācu izdevums „Die Zeit”. Vācu laikrakstam mūsu valsts iedzīvotāji atklāj – „Mēs esam krievi, Eiropas Savienībai ir savas priekšrocības, bet mēs, krievi, esam otrās šķiras pilsoņi Latvijā.” Viņi uz Ukrainu devušies, lai atbalstītu nemierniekus, jo uzskata, ka Ukrainā varu sagrābuši ukraiņu nacionālisti. Izrādās, Latvijas likumdošana nenosaka, ka šādas darbības nevarētu veikt – uz kara zonu var doties ikviens, ja ir tāda vēlme.
Latvijas likums nespēcīgs, jāpapildina likumdošana
Lai arī visas trīs personas jau atrodoties Drošības policijas redzeslokā (saistībā ar aktivitātēm nacionālboļševiku organizācijā un jautājumiem par valodas referenduma organizēšanu), kamēr nav noskaidrots, vai personas piedalās aktīvā karadarbībā, sodīt tās nevar. Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa portālam Kasjauns.lv skaidro – „Lai arī Latvijas normatīvais regulējums šobrīd nenosaka atbildību par došanos uz konfliktu reģionu, jāņem vērā, ka tas ir konfliktā iesaistītās valsts likumdošanas jautājums.”
„Atkarībā no katras valsts nacionālā regulējuma, ārvalstniekiem, kas organizējuši, vai piedalījušies bruņotās sadursmēs, var tikt piemēroti dažādi sodi – sākot ar izraidīšanu no valsts, beidzot ar sodu, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu,” teic Apse-Krūmiņa.
Lai gan pagaidām likums par došanos uz karadarbības zonām un iespējamo dalību tajās ir bezspēcīgs, Krūmiņa uzsver, ka jau šobrīd notiekot normatīvās bāzes pilnveidošana par personu ceļošanu uz konfliktu reģioniem un iespējamo dalību tajos. Likumdošanas papildināšana tiekot apspriesta starptautiskā mērogā.
Par nemiernieku atbalstīšanu nesoda, par reāliem noziegumiem - gan
Kamēr par karadarbības zonas apmeklēšanu un iespējamo dalību tajā sodu Latvijas likumdošana iedzīvotājiem neparedz, tas nenozīmē, ka nesoda arī par karadarbības zonā veiktiem noziegumiem. „Par atrašanos karadarbības zonā vai došanos uz to sods nav paredzēts, jo tur atrodas gan iedzīvotāji, gan tūristi, žurnālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Taču, saskaņā ar Krimināllikumu, Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā,” skaidro Apse-Krūmiņa.
Tātad, pēc būtības, ja šīs personas Ukrainas teritorijā veiks darbības, kuras ir krimināli sodāmas, pie kriminālatbildības Latvijā sauktas tiks. „Latvijai ir jāsadarbojas ar Ukrainas tiesību aizsardzības iestādēm, lai šīs personas, likumpārkāpuma gadījumā, varētu saukt pie atbildības mūsu valstī,” teic Apse-Krūmiņa.
Risks nacionālajai drošībai
Šie trīs Latvijas iedzīvotāji, atbalstot nemierniekus Ukrainā, nopietni apdraudot arī nacionālo drošību mūsu valstī. Kā stāsta Apse-Krūmiņa, personas, kas apmeklējušas militāru konfliktu reģionus, rada potenciālu risku. „Šo personu atrašanās konfliktu reģionā ir saistīta ar starptautisku kontaktu izveidošanu un pamācību darbībai konfliktu laikā, tādejādi, atgriežoties mītnes valstī, personām ir paaugstinātas spējas veikt darbības, kas vērstas pret valsts drošību,” teic Apse-Krūmiņa.
Drošības policija iedzīvotājiem iesaka atturēties no šo reģionu apmeklēšanas personiskās drošības apsvērumu dēļ, kā arī ziņot par personām, kas devušās vai plāno doties uz konflikta zonām.
Kas maksās par nemiernieku atbalstītāju gūto savainojumu ārstēšanu?
Likums nenosaka, ka nedrīkstētu doties uz kara zonu vai atbalstīt nemierniekus, taču gadījumā, ja ar šiem trīs Latvijas iedzīvotājiem, kas notiktu, par to maksātu Latvija.
Jautājot, vai Latvijas valstij būtu jāapmaksā šo personu iespējamo ievainojumu, kas gūti kara darbības zonā, ārstēšana, Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka saskaņā ar Ārstniecības likumu, kas paredz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras uzturas Latvijā saistībā ar nodarbinātību, šos pakalpojumus būtu tiesības saņemt.
„Ja šīs trīs personas atbilst kādai no nosauktajām kategorijām, tās ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi,” apstiprina Māra Āboliņa, Nacionālā Veselības dienesta pārstāve.
Interesanti, likums neliedz doties uz kara zonu, lai atbalstītu nemierniekus, bet savainojumu gadījumā bezmaksas ārstēšanu gan paredz.
„Turklāt, saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, ja personai ir tiesības Latvijā saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, šī persona īslaicīgi uzturoties Ukrainā, var saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas, saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem,” piebilst Āboliņa.
