Finanšu ministrs Vilks: "Kamēr būšu amatā, budžetu neļaušu grozīt"

Pēc viņa teiktā, nav pamata grozīt budžetu un Latvijai neskatoties uz problēmām, kas radušās saistībā ar Krievijas sankcijām, ir jāturpina ievērot fiskālā disciplīna.

Pēc viņa teiktā, Valsts kasē ir pietiekamas rezerves, taču tās nedrīkst sākt tērēt, turklāt pašreizējā situācija liek arī pārskatīt iepriekš piešķirtos finansējumus dažādām jomām.

"Kamēr es esmu finanšu ministrs, es to [budžeta grozījumus] nepieļaušu. Pēc tam Latvija nesavāks budžetu. Šogad tas nav vajadzīgs, mums ir zināmas rezerves no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, mēs varam palīdzēt, bet nevaram iet uz tādu populismu. Kurš var galvot, ka pēc budžeta atvēršanas varēsim atgriezties pie normālas, saprātīgas fiskālās politikas,"  teica Vilks.

Ministrs pauda cerību, ka politiķu veselais saprāts uzvarēs un netiks sākts graut budžetu. "Es neredzu, ka budžets pēc tam ir savācams. Mums ir pietiekamas rezerves, lai reaģētu uz lietām, kas tagad ir radušās. Nevajag tagad sākt zem šīm problēmām [Krievijas embargo] likt apakšā arī pārējās jomas,"  norādīja finanšu ministrs.

Vilks gan nevarēja pateikt, cik valsts šobrīd var atļauties atbalstīt uzņēmējus, taču uzsvēra, ka pagaidām Valsts ieņēmumu dienestā griezušies četri uzņēmumi, lūdzot Krievijas embargo dēļ atlikt nodokļu maksājumus. Valsts uzņēmumiem palīdzēs, savukārt lauksaimniekiem būtu jārēķinās ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. "Lielākās problēmas ir dārzeņu un piena sektoram, kur primāri lielākajai intervencei būtu jānāk no ES puses. Šajā jomā Zemkopības ministrijai un zemniekiem ir jārunā ar Briseli un jāpārliecina, ka situācija piefrontes valstīs ir krietni savādāka un reakcijai ir krietni ātrākai jābūt,"  teica Vilks, uzsverot, ka arī valsts šiem sektoriem var palīdzēt, taču nevar atļauties desmitiem miljonu eiro apmēra kompensācijas.

Šī gada valsts budžets veidots prognozējot 4% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1% no IKP.

BNS, Foto: Ieva Čīka/LETA