Vismaz 700 namu īpašniekiem Rīgā prasa samaksāt desmit gadus senu parādu par zemi

Atmaksājamā parāda summas nav mazas - no 400 eiro līdz pat 900 eiro, vēsta laikraksts.

Aicinājumu atmaksāt parādu izsūtījusi AS "Pilsētas zemes dienests", un, kā "Dienai" sacīja tās pārstāvis, advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke, teju desmit gadu vecais nomas parāds pieprasīts tikai tagad ieilgušās tiesvedības dēļ.

Valdībā šī situācija no jauna likusi aktualizēties "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma" izstrādes jautājumam.

Dažu dzīvokļu īpašniekiem esot saglabāti čeki, kas apliecina, ka nomas maksa pirms desmit gadiem tomēr maksāta. Šlitke pieļauj domu, ka tāda situācija varētu būt radusies tāpēc, ka cilvēki maksājuši naudu pārvaldniekam, taču tas izveidojis uzkrājumu un līdzekļi nav nonākuši pie zemes īpašnieka.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Santa Vaļuma gan tādu iespējamību noliedz: "Tā nevar būt. Nav veidots nekāds uzkrājums. Drīzāk situācija var būt tāda, ka māja atrodas uz vairākiem zemes gabaliem ar atšķirīgiem īpašniekiem. Nomas maksa savulaik ir maksāta, taču ne par visiem gabaliem".

Vaļuma arī norāda, ka iestādē šobrīd kopumā vērsušies jau vairāk nekā 40 māju iedzīvotāji no visas Rīgas, taču īsti palīdzēt parādniekiem nav iespējams, tikai informēt, kā būtu jārīkojas. Piemēram, viena no lietām, kas jādara, - jāpārbauda, vai šai laika posmā cilvēks, kurš saņēmis rēķinu, tiešām ir bijis konkrētā dzīvokļa īpašnieks, ja tas tā nav, parāds uz viņu neattiecas. Nekā citādi kā vien pildīt informatīvo funkciju apsaimniekotāji šai situācijā palīdzēt nevarot.

Šlitke norāda, ka iemesls, kāpēc parādu piedziņa sākta tikai šogad, esot ieilgušās tiesvedības, proti, 2008.-2010. gadā notika tiesvedība ar Rīgas pilsētu par zemes nomu, pēc tam notika konstitucionālā tiesvedība. Pēc tam kad Satversmes tiesa pieņēma nolēmumu, tajā bijis rakstīts, kas notiek no 2011.gada, bet tieši šie trīs gadi palika strīdā, un tikai 2015.gadā likumdevējs ļāva šādus rēķinus izsniegt un tiesāties ar pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Lai atrisinātu līdzīgas situācijas, pirms vairākiem gadiem Saeimā sākts darbs pie likumprojekta "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana". Tieslietu ministrija (TM) parlamentā to iesniedza 2015.gada 1.oktobrī, un 2016.gada 17.martā tas pieņemts pirmajā lasījumā. Valdības deklarācijā teikts, ka šis jautājums jāatrisina līdz 2017.gada vidum, pašlaik tas tiek izskatīts starp lasījumiem, taču, vai līdz gada vidum likumu izdosies pieņemt, vēl nav skaidrs.

TM pārstāve Lana Ivulāne laikrakstam norāda, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā ir praktiski neiespējami izbeigt dalīto īpašumu privātā kārtā, izmantojot pirmpirkuma tiesības vai vienojoties ar zemes īpašnieku, tāpēc konkrētais likumprojekts piedāvā iespēju dzīvojamās mājas īpašniekiem izpirkt zemi, uz kuras atrodas viņu dzīvojamā māja, vienkāršāka un lētāka procesa ietvaros bez zemes īpašnieka piekrišanas. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un izveidot vienotu nekustamo īpašumu.

Zemes izpirkšana izbeidz dalīto īpašumu. Tādējādi dzīvojamās mājas īpašnieki kļūs par zemes īpašniekiem, un starp viņiem un zemes īpašnieku vairs nepastāvēs piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Problēmas ar strīdiem par piespiedu nomu tajās daudzdzīvokļu mājās, kuras pieņems lēmumu izpirkt zemi un izbeigt dalīto īpašumu, nākotnē tiks atrisinātas. "Tomēr tas, vai dzīvojamās mājas īpašnieki izvēlēsies izmantot likumprojektā paredzētās izpirkuma tiesības, būs viņu pašu ziņā," piebilda Ivulāne.