Latvijā pirmo reizi var apskatīt Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas mākslas paraugus. FOTO
Latvijā pirmo reizi var apskatīt Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas mākslas paraugus, šodien preses konferencē pirms izstādes "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla" atklāšanas pastāstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce.
Kur? No 2014. gada 6. septembra līdz 26. oktobrim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) Lielajā izstāžu zālē.
Izstādē būs apskatāmi kultūras priekšmeti - etnogrāfiskais tautas mākslas mantojums un tas, ko saskatījis šīs mākslas pētnieks Voldemārs Matvejs.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku skatītāji varēs aplūkot arī Matveja uzņemtās fotogrāfijas.
Uz izstādi vadītāja aicina doties tos, kurus interesē māksla un kultūra ārpus Latvijas un Eiropas.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Pētera Pirmā Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja (Kunstkamera) direktores vietniece zinātniskajā darbā Jūlija Kupina pastāstīja, ka izstādē būs redzami objekti, kurus publika nekad nav redzējusi. Viņa norādīja, ka, pat ja cilvēks nesaprot šo mākslu, to var skatīties, mācīties un par to var brīnīties. "Matvejs to darīja pirms100 gadiem, pētot tālu zemju mākslu," teica Kupina.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska pastāstīja, ka Matvejs savu ceļojumu uzsāka, jo saprata, ka Eiropā trūkst iespaidu jaunajai mākslai. "Viņš devās meklēt nākotnes mākslu," norādīja kuratore.
"Šajās zemēs bija citas faktūras, krāsu un materiālu izpratne, varam redzēt, ka 20.gadsimta Eiropas mākslinieki kļuva brīvāki savās izpausmēs, piemēram, izmantojot dažādu materiālu salikumus," stāstīja Bužinska, norādot uz iespaidu, ko etnogrāfija atstājusi uz 20.gadsimta Eiropas mākslu.
Izstāde "Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla"
Lāce pastāstīja, ka Matveja izdevums "Nēģeru māksla" piesaistīja arī nākamo Latvijas mākslinieku interesi, kuri apspēlēja grāmatā atspoguļoto.
Nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle piebilda, ka meklējumi, tiekšanās, interese un stūrgalvīgs ceļš ir arī tematiskās līnijas "Dzintara ādere", kā arī savā ziņā visas programmas vadmotīvs.
Izstādes kuratore Bužinska norādīja, ka Matvejs pats ir kā dzintars - it kā tepat blakus, bet mēs viņu nenovērtējam.
"It kā viņu zinām, bet varam pārvērtēt un iegūt kaut ko jaunu. Arī Matvejam svarīgi bija sajust mākslā kaut ko jaunu," stāstīja kuratore.
Voldemārs Matvejs un viņa „Nēģeru māksla” muzejā „Rīgas Birža”
Kā informēja nodibinājuma "Rīga 2014" sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris, līdz šim skatītājiem plašāk bija zināms Voldemāra Matveja gleznotāja mantojums, tāpēc šoreiz abas izstādes iepazīstinās ar latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka ieguldījumu reģionu ārpus Eiropas pētniecībā 20.gadsimta sākumā. Viņš bijis viens no pirmajiem pasaulē, kurš vērtēja Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa.
Latvijas mākslas vēsturē nav daudz tādu pētnieku, kas būtu pievērsušies pasaules tautu kultūras izpētei. Matvejs, neraugoties uz savu īso mūžu - nepilniem 37 gadiem -, paspēja neilgi pirms savas nāves publicēt grāmatu krievu valodā "Lieldienu salas māksla", bet 1919.gadā tika izdots viņa sacerējums "Nēģeru māksla". Drēģeris pastāstīja, ka Matveja personība ir apvīta daudzām leģendām, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un neliek mieru ikvienam, kas sāk iepazīties ar viņa dzīves gājumu un atstāto mantojumu.
Okeānijas mākslas pētījumos Matvejs 1913.gada vasarā Parīzē, Trokadero muzejā, fotografējis "Korvar" stilā grieztas senču figūras no Cenderavasihas līča Papua reģiona Jaungvinejā. Pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē skatītājiem tiks dota unikāla iespēja iepazīties ar ne vien minētajām "Korvar" stila figūrām, bet arī ar citām Matveja pētītām un fotografētām skulptūrām, kas atvestas no Krievijas, Nīderlandes un Francijas lielākajiem muzejiem. Izstādes kuratore ir Irēna Bužinska.
Vienlaikus šī Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde būs mēģinājums veicināt dialogu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un mijiedarbību, kā rezultātā tiek mainīti stereotipi un paplašinātas ierastās kultūru uztveres robežas. Matveja devums ir vēl viena līdz šim neatklāta kvalitatīva "dzintara dzīsla", kas spēj nodrošināt Rīgas atpazīstamību, vairojot zināšanas gan par mums pašiem, gan par pasaules kultūras mantojuma pētniecības neapšaubāmiem līderiem.
LETA / Ieva Čīka, LETA
