Zādzības, izvarošana, nāve - stopēšana ir spēle ar dzīvību
Autostopi ir dzīvesveids, teiks daudzi šī pārvietošanās veida piekritēji. Kādam tas ir ekonomisks variants, kā apceļot pasauli, citam iespēja, kā nokļūt mājās, ja nokavēts autobuss. Tomēr apzinātu risku uzņemas gan tas, kurš ceļā malā gaida ar izstieptu roku, gan autovadītājs, kurš gatavs uzticēties un ielaist savā mašīnā svešu cilvēku. Cik bīstams ir tūkstošiem cilvēku izvēlētais pārvietošanās un ceļošanas veids – autostopi?
Lai gan šāds pārvietošanās veids ir gana riskants, un to nenoliegs neviens autostopu piekritējs, tūkstošiem cilvēku visā pasaulē izvēlas un izmanto stopēšanu kā vienu no iespējamajiem pārvietošanās līdzekļiem. Viens, ja to izvēlas darīt pieaudzis cilvēks, taču arvien vairāk stopēšana kļuvusi populāra bērnu un jauniešu vidū. Lai gan šis variants ir pat ļoti ekonomisks - jo parasti stopētājs autovadītājam, kurš izlēmis viņu uzņemt savā mašīnā neko nemaksā - sekas ne vienmēr ir pozitīvas. Un ne vienmēr apdraudēts ir tikai stopētājs. Briesmas uzglūn arī autovadītājam, kurš, labu gribēdams, var piedzīvot gan zādzību, gan fizisku vardarbību, pat nāvi.
Uzņemot mašīnā svešu cilvēku, tu riskē ar dzīvību
Šādi 10.septembrī noticis Gulbenes novadā. 27 gadus vecs vīrietis uz autoceļa Madona – Gulbene nostopējis automašīnu, ko vadīja 37 gadus veca sieviete. Viņai brauciens beidzies traģiski. Stopētājs nogalinājis jauno sievieti, un, slēpjot slepkavības pēdas, aizdedzinājis arī auto. Pirms diviem gadiem kāda autovadītāja tika apzagta – iereibis stopētājs nozaga viņas auto teju vai pašas īpašnieces acu priekšā. Sieviete pa ceļam no Ogres uz Rīgu mašīnā uzņēmusi stopētāju, bet, uz 15 minūtēm ieskrienot tirdzniecības centrā, sievietes automašīna tika nozagta. Līdzīgi noticis arī Iecavas novadā, kur stopētājs apzadzis vīrieti, uz kura automašīnas aizmugurējā sēdekļa atradās virsjaka un maks, taču pēc stopētāja nogādāšanas galamērķī mantas pazudušas. Tomēr ne vienmēr nozieguma veicēji ir paši stopētāji. Arī laipnais autovadītājs var būt ļaunu nodomu vadīts. Pirms vairākiem gadiem ceļā no Jelgavas uz Tukumu izvarota stopētāja, kura vien vēlējusies nokļūt mājās. Pusaudžiem, kuri vēlējušies nokļūt mājās no festivāla, draudēts ar nazi.
Tā varētu uzskaitīt vēl desmitiem bēdīgi beigušos stopēšanas gadījumu, taču, neskatoties uz briesmām, tūkstošiem cilvēku visā pasaulē uzticas un izmanto autostopus.
Uz Vāciju ar 15 mašīnām
Rīdziniece Iveta (25) ar stopiem brauc jau no 16 gadu vecuma un vienmēr viss beidzies labi. Viņa atklāj savu pieredzi gan stopējot Latvijā, gan tālākās zemēs. „Izvēlos to, jo tas ir lēti, vispār jau pat bezmaksas. Sava veida risks tas ir, bet es drīzāk teiktu, ka tā ir pozitīva adrenalīna deva. Esmu tiešām daudzreiz ceļojusi ar stopiem viena, bet pārsvarā izvēlos to darīt kopā ar draugiem, un vēlams, ja blakus ir arī vīrieškārtas pārstāvis, lai gan tas mazina iespējas nostopēt ātri,” stāsta Iveta.
Viņa ar stopiem braukusi pat uz Vāciju, ceļā nomainot vairāk kā desmit automašīnu. „Ar draudzeni gribējām aizbraukt ceļojumā, bet naudas nebija tik daudz, lai iegādātos lidmašīnas, vai autobusa biļetes, tāpēc lēmām par labu stopiem. Tas bija milzīgs piedzīvojums, jo saskārāmies arī ar bīstamām situācijām. Vēl Latvijas robežās automašīnā divi jauni vīrieši mums draudēja aizvest uz mežu un tur arī atstāt, bet tas bija tādā joku līmenī, lai gan sabijušās bijām pat ļoti. Bet vienā mašīnā šoferis pie stūres dzēra alu un brauca pa pretējo braukšanas joslu, skaidrojot, ka tur labāks ceļš. Mēs uzreiz lūdzām šoferi apstāties un izlaist no mašīnās, viņš laimīgā kārtā paklausīja, ” atzīst Iveta.
Taču stopēšanas piedzīvojumā satikti arī daudz tādu cilvēku, kuri kļuvuši par labiem draugiem. „Tā mēs iepazināmies ar itālieti, kurš mūs nogādāja Berlīnē. Stopējot bijām nomainījušas kādas 15 mašīnas, bet sastaptais itālietis mūs veda visgarāko gabalu, nogādājot pašā Berlīnē, kaut viņa ceļa mērķis bija cits. Vēl tagad sazināmies Feisbukā, un plānojam doties apskatīt Itāliju, viesojoties pie stopēšanas rezultātā iegūtā drauga,” teic Iveta.
Šoferis pāraudzina, lai stopēt vairs negribētos nekad dzīvē
Taču Toms (21) un Gatis (23) stopēšanas pieredzi atceras ar šausmām. „Braucām no festivāla „Zvērā” un loģiski, ka visa nauda tur bija notriekta, tāpēc mājup izvēlējāmies stopēt. Mums paveicās, vismaz tajā mirklī tā likās, un apstājās jau trešā mašīna. Iekāpjot iekšā viss bija normāli, bet tad šoferis sāka audzināt, stāstot, cik bīstami ir stopēt un kā mēs varam zināt, vai viņš nav sērijveida slepkava. Jau palika neomulīgi, bet pēc tam viņš sāka runāt par nāvi, izvilka nazi un teica, ka mums noteikti vajadzētu iegādāties tādu, lai spētu aizsargāties no tādiem kā viņš. Mēs bijām šokā un lielām acīm sēdējām uz aizmugurējā sēdekļa. Mums izdevās nokļūt mājās neskartiem, bet, ja godīgi, vairs pēc šī piedzīvojuma stopēšanas priekus mēģinājis neesmu,” stāsta Gatis.
Kampaņām, kas atgādinātu par drošību, nav naudas
Lai gan stopēšanu varētu vairāk attiecināt uz pieaugušajiem, nereti šo iespēju izmanto arī bērni. Ja laukos uz skolu un atpakaļ autobuss nogādā vienu reizi dienā, stopēšana ir viens no variantiem, kā nokļūt mājās. To apstiprina arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere, uzsverot, ka stopēšanu kā piedzīvojumu un avantūru vajadzētu uztvert vien pilngadīgiem cilvēkiem, un bērniem šādu pārvietošanās veidu izmantot noteikti nevajadzētu. „Stopēšana vienmēr ir bijusi un būs apdraudoša, jo neviens nekad nevar būt drošs, kāds būs iznākums un cik godprātīgs būs šoferis, tāpēc bērnus no stopēšanas aicinātu izvairīties. Liels bērnu skaits no citām pašvaldībām mācās Rīgā, bet, ja transports nokavēts, tad vajadzība pēc autostopiem var rasties,” teic Millere. Viņa stāsta, ka 2007. gadā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, sadarbībā ar Valsts policiju jau veidoja kampaņu „Stopēt bīstami”, bet šo jautājumu nevajadzētu risināt vien ar kampaņu palīdzību, tas jādara regulāri. „Tā ir vecāku atbildība, un par stopēšanas draudiem jārunā arī izglītības iestādēs. Kopš 2007. gada jaunas kampaņas nav bijušas, tam nepietiek finansējuma, taču ar kampaņām vien nav iespējams izglītot visus. Tā pirmkārt ir vecāku atbildība.”
Pirms uztici dzīvību svešam cilvēkam, padomā
Savukārt kādas lielas drošības kompānijas korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs teic: „Stopēšana jau pēc būtības nav drošs pārvietošanās veids, jo stopētājs sēžas nepazīstama cilvēka mašīnā, kas ir šī cilvēka cietoksnis, un dodas ceļā. Bērniem, jauniešiem un sievietēm tas ir vēl bīstamāk, jo ļaunu nolūku gadījumā, viņi ir ierobežotāki sevi aizstāvēt.”
Začs uzsver: ja stopētājs saskaras ar draudiem no autovadītāja puses, konfliktu uzsākt nevajadzētu, bet jālūdz apstāties, lai maksimāli ātri pamestu automašīnu. Taču gadījumā, ja šoferis apstāties atsakās, nekavējoties jāzvana Valsts policijai. Tomēr, ja arī tiks veikti visi iespējamie drošības pasākumi, tie neizslēdz risku, kas pastāv, pārvietojoties svešā automašīnā, kuru vada nepazīstama persona, tāpēc vienmēr ļoti rūpīgi jāapsver, vai uzticēt savu dzīvību svešam cilvēkam.
Padomi, ko vērts ievērot gan stopētājam, gan autovadītājam
Ja tomēr stopēšana ir neatņemama tavas dzīves sastāvdaļa, vai esi nonācis situācijā, kad tas ir vienīgais variants, kā nokļūt vēlamajā galamērķī, ir vērts ievērot dažus Valsts policijas un drošības kompānijas padomus, lai ekonomiskais pārvietošanās veids nepārvērstos nelaimē -
• Nekāp automašīnā, ja tās vadītājs nešķiet uzticams, ir aizdomīga izskata
• Izvairies no sēšanās svešajā mašīnā, ja tajā jau atrodas vairāki cilvēki
• Nestopē nomaļās vietās, jo tas var kalpot par lielisku fonu ļaunprāšiem
• Labāk sēdies vien tādās automašīnās, kurās ar autovadītāju kopā ir arī bērni
• Nekad nesaki precīzu savu gala mērķi. Labāk pateikt tuvāko sabiedrisko vietu, lai pa ceļam pārbaudītu autovadītāja uzticamību
• Brauciena laikā autovadītāju informē, ka galamērķī tevi kāds sagaidīs
• Brauciena laikā esi modrs, seko līdzi brauciena virzienam, kontrolējot, vai tiec vests uz iepriekš izteikto gala mērķi
• Izvairies no stopēšanas vienatnē
• Informē sev tuvos cilvēkus par to, ka esi iesaistījies stopēšanas „piedzīvojumā”, pastāstot kā izskatās automašīna, kurā atrodies
• Nestāsti par savu personisko dzīvi
• Turi tuvumā telefonu, gadījumā, ja esi nokļuvis reālās briesmās, centies sazināties ar policiju, draugiem, radiem, paziņām
Tomēr skaļākie noziegumi, kas saistīti ar stopēšanu, veikti tieši pret autovadītājiem, kuri izvēlējušies apstāties, un svešiniekam palīdzēt nokļūt galamērķī. Tāpēc arī autovadītājiem ir vērts sekot padomiem -
• Novērtē stopētāja ārējo izskatu, tā mēģinot noteikt, vai šis cilvēks ir uzticams
• Savas personiskās mantas novieto drošā vietā, lai tās nestāv acīmredzamā vietā, kas stopētājam ir pieejama
• Vienmēr pārliecinies, lai stopētājs apsēžas blakus priekšējā sēdeklī, tā viņš visu laiku atradīsies jūsu uzmanības centrā
• Nosakiet savus noteikumus, liekot stopētājam piesprādzēties, aizliedzot mašīnā smēķēt, vai lietot alkoholu
Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press