Pieaug rīdzinieku piederības izjūta savai pilsētai
Rīgas domes Konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos ir iepazinusies ar šogad veiktā pētījuma „Sabiedrības integrācija Rīgā” rezultātiem. Rīgas iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos izzināja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Tā kā līdzīgs pētījums tika veikts arī 2010. gadā, tad iegūtie rezultāti ļauj salīdzināt kā mainījusies rīdzinieku sociālā identitāte, ko pilsētas iedzīvotāji domā par tiesībām un pienākumiem pret valsti, kāda ir viņu politiskā līdzdalība, iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā un NVO, kāda ir uzticēšanās dažādām institūcijām, var novērtēt attieksmi pret sabiedrības integrāciju, latviešu valodas zināšanu un lietošanu, nostāju migrācijas jautājumos. Rīdzinieki novērtējuši pašvaldības piedāvātās iespējas un pakalpojumus, savstarpējo sadarbību un sabiedriskos pasākumus.
„Pētījums satur daudz būtiskas informācijas, un tas noteikti tiks izmantots tālākā pašvaldības darbā, jo tajā atklājas daudzas pozitīvas lietas, piemēram, tas, ka rīdzinieki atzinīgi novērtē Rīgas domes darbību, ka ir apmierināti ar pašvaldības kultūras centru, bibliotēku, interešu izglītības, mūzikas, mākslas un sporta skolu piedāvājumu. Taču vienlaikus ir arī tādas lietas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, proti, jāveicina brīvprātīgo kustības attīstība, jāaktivizē radošo kvartālu un apkaimju darbība. Ikviena domes institūcija šajā pētījumā var atrast kaut ko būtisku, jo pētījums aptver ļoti plašu jautājumu loku,” uzsver Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.
Rīdzinieki jūtas ļoti cieši saistīti ar savu pilsētu, jo kopumā 90 % respondentu atbildējuši, ka ir „ļoti cieši” un „cieši” saistīti ar Rīgu. Pirms četriem gadiem šādus vērtējumus izteica 80% rīdzinieku. Palielinājusies iedzīvotāju saistība ar tuvāko apkaimi, jo tagad jau 80% rīdzinieku jūtas saistīti ar savu mikrorajonu, pirms četriem gadiem tā jutās tikai 53% rīdzinieku. Ir pieaudzis arī iedzīvotāju lepnums par to, ka viņi ir rīdzinieki, jo ar to lepojas 85% respondentu, pirms četriem gadiem ar to lepojās 73% rīdzinieku. 89% rīdzinieku norādījuši, ka jūtas cieši saistīti ar Latviju, taču tikai 34% jūtas piederīgi arī Eiropai.
Rīdziniekiem svarīgas ir tiesības uz pensiju nodrošinājumu (99%), tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu (98%), tiesības uz vārda brīvību (87%) un tiesības saņemt pamatizglītību dzimtajā valodā (91%). Mazāk svarīgas ir tiesības vēlēt vai izvirzīt savu kandidatūru pašvaldības vēlēšanām (75%) un tiesības dibināt politisku partiju vai organizāciju (58%).
Izzināta rīdzinieku attieksme pret pienākumiem. To, ka jāciena valsts simbolika (karogs, himna) atzinuši 97% rīdzinieku, tikpat daudzi teikuši, ka jāievēro valsts likumi un jāaizsargā Latvijas daba un kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi. 95% rīdzinieku atzinuši, ka jāzina valsts valoda, 94% atbildējuši, ka jāciena latviešu tautas tradīcijas un paražas, bet 87% minējuši, ka jāciena Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradīcijas un paražas. To, ka jāmaksā nodokļi un valsts nodevas atzinuši 92% respondentu.
83% rīdzinieku interesē politiskie procesi Latvijā, par notikumiem Eiropā un pasaulē interesējas aptuveni 73% respondentu. Taču rīdzinieku politiskā līdzdalība ir zema, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā tikai 16% ir parakstījuši kādu aicinājumu vai petīciju, 11% piedalījušies piketos, demonstrācijās vai mītiņos.
Zema ir arī iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā un NVO, jo tikai 7% norādījuši, ka veikuši kādas brīvprātīgo aktivitātes. Savukārt NVO darbojas tikai 9,5% respondentu. Pēdējo četru gadu laikā ir samazinājusies iedzīvotāju aktivitāte, iesaistoties savas mājas, pagalma vai apkārtnes labiekārtošanā. Kūtri rīdzinieki darbojas dzīvokļu apsaimniekošanas biedrībās, kā arī netiecas organizēt vai piedalīties savas ielas vai apkaimes svētkos, „kaimiņu dienās”.
Vislielāko rīdzinieku uzticību bauda baznīca (67%), tai seko Rīgas pašvaldības policija (66%) un Rīgas dome (64%). Viszemākā uzticība ir Saeimai (22%) un politiskajām partijām (18%).
Pētījuma dati rāda, ka ir augsta saliedētības pakāpe latviešu un krievu starpā, taču pēdējo četru gadu laikā pieaugusi neiecietība pret citu tautību un rasu cilvēkiem, pret maznodrošinātajiem, invalīdiem, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, alkoholiķiem un narkomāniem. Tomēr 63% rīdzinieku norāda, ka saliedētības līmenis ir pietiekams, turpretī 24% atzīst, ka nepietiekams. 62% respondentu atzīst, ka Latvijā jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšanu, bet 26% uzskata, ka nav vēlama atšķirīgu etnisko identitāšu pastāvēšana, savukārt pārējiem respondentiem nav viedokļa šajā jautājumā. 38% aptaujāto uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi un nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses, bet 48% atzīst ka sabiedrības integrāciju vajag vadīt un kontrolēt.
Četru gadu laikā ir mazinājusies rīdzinieku gatavība pārcelties no Rīgas uz dzīvi citur Latvijā vai ārpus tās. Savukārt migrāciju - cilvēku iebraukšanu no citām valstīm uz dzīvi Latvijā - tikai 19% iedzīvotāju uztver kā pozitīvu procesu, bet 33% ir noskaņoti negatīvi.
Izvērtējot pašvaldībā pieejamo pakalpojumu atpazīstamību, konstatēts, ka iedzīvotāji par tiem zina aizvien labāk. Rīdzinieki ir apmierināti kultūras centru, bibliotēku, interešu izglītības, mūzikas, mākslas un sporta skolu darbu, mazāk apmierināti ir ar sociālajiem pakalpojumiem.
Pētījums parāda, ka rīdzinieki atzinīgi novērtē pilsētas organizētos svētkus un pasākumus un to atpazīstamība un popularitāte pēdējo četru gadu laikā ir augusi. Vislabāk iedzīvotājiem patīk Rīgas pilsētas svētki, „Staro Rīga” un 18. novembra svētki un Līgo svinēšana Krastmalā.
Iecerēts, ka par pētījumu „Sabiedrības integrācija Rīgā” notiks plašākas diskusijas iedzīvotāju forumā „Rīga dimd – iedzīvotāji runā”, kas plānots novembrī. Interesenti ar pētījumu var iepazīties Izglītības, kultūras un sporta departamenta interneta vietnē: www.iksd.riga.lv sadaļā „Sabiedrības integrācija”.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Karlīna Timofejeva / Foto: Edijs Pālens, LETA
