Kultūra

Latvijas monētām panākumi starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs 2014"

Jauns.lv

Latvijā kaltās monētas ieguvušas balvas 8.starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā "Monētu zvaigznājs 2014".

Latvijas monētām panākumi starptautiskajā konkursā...

Kā liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija, šonedēļ Maskavā notikušajā konkursā piedalījās 31 valsts (centrālās bankas un kaltuves) ar vairāk nekā 260 kolekcijas monētām un 25 monētu sērijām.

Konkursā varēja pieteikt monētas, kas laistas apgrozībā 2013.gadā. Monētas starptautiska žūrija vērtēja deviņās nominācijās.

Latvijas Bankas 2013.gada novembrī izlaistā inovatīvā monēta "365" atzīta par labāko nominācijā "Unikāls idejisks risinājums". Šīs monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē "Koninklijke Nederlandse Munt". Sudraba kolekcijas monēta "365" piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu un pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Savukārt nominācijā "Labākais mākslinieciskais risinājums" par labāko atzīta pasaulslavenajam vācu komponistam Rihardam Vāgneram veltītā sudraba kolekcijas monēta, kuru Latvijas Banka laida klajā 2013.gada jūnijā. Monēta ir veltījums komponista 200.jubilejai un rosīgajam darba posmam Rīgā, tās grafisko dizainu veidoja mākslinieki Aigars Ozoliņš un Ivo Grundulis, bet ģipša modeli - Ligita Franckēviča. Arī šī monēta kalta Nīderlandes kaltuvē "Koninklijke Nederlandse Munt".

Latvija šajā konkursā piedalās vairākus gadus un arī iepriekš guvusi lieliskus panākumus, piemēram, pērn nominācijā "Unikāls idejisks risinājums" par uzvarētāju atzīta Latvijas Bankas monēta, kas veltīta Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai. Savukārt nominācijā "Monētu klasika" triumfēja Latvijas Bankas 90 gadu jubilejai veltītais, 2012.gadā Lielbritānijas kaltuvē "The Royal Mint" kaltais "Sudraba pieclatnieks".

Pagājušajā gadā žūrijas atzinību - diplomu nominācijā "Gada sudraba monēta" - saņēma monēta "Rīgas Zooloģiskais dārzs".

2012.gadā par unikālāko monētu tika atzīta Aleksandram Čakam veltītā "Miglā asaro logs", bet balvu par labāko māksliniecisko risinājumu piešķīra Latvijas Bankai par Rīgas Domam veltīto monētu.

2011.gadā nominācijā "Unikāls idejas risinājums" uzvarēja "Laika monēta III", nominācijā "Oriģināla tehnoloģija" - "Dzintara monēta", bet nominācijā "Monētu klasika" - monēta "Hercogs Jēkabs".

Latvijas Banka kopš 1995.gada izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un četras šādas eiro monētas, ko tagad saskaņā ar vienoto Eiropas metodoloģiju sauc par kolekcijas monētām. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku. Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt "Latvijas monēta" 2010.gadā kļuva par Pasaules gada monētu.

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijai, kas darbojas kopš 1993.gada novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

Arī pēc eiro ieviešanas turpinās kolekcijas monētu izlaišana ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības un ārvalstu kolekcionāru interesi, plānotais kolekcijas monētu skaits ir piecas līdz septiņas monētas gadā.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas, skaidro Latvijas Banka.

Vēl viena monētu mākslas joma ir īpaša dizaina divu eiro apgrozības monētas. Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildu tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu saskaņā ar kādu kopēju Eiropas Savienības valstu tēmu. Latvijā agrāk tika emitētas īpašās viena lata apgrozības monētas, un pašlaik jau izlaista pirmā īpaša dizaina divu eiro monēta, kas veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai - Rīgai. Īpaša dizaina apgrozības monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām divu eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs. Šīs monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

LETA