Pēc kautiņa ar ezi kāpņutelpā slavenais Aizputes āpsis izaicina iespaidīgākus pretiniekus
Septembra beigās ļaudis uzjautrināja kāds āpsis, kurš Aizputes daudzdzīvokļu kāpņu telpā skaidroja attiecības ar ezi. Nu šis skandālists nolēmis pāriet citā svara kategorijā un izaicināt krietni lielākus pretiniekus.
Jauns.lv jau vēstīja, ka naktī uz 27. septembri Aizputē daudzdzīvokļu mājas Raiņa bulvārī 5 kāpņu telpā izcēlās pamatīgs kautiņš, kurā āpsis villojās ar ezi. Zvēru sarīkotais jandāliņš bijis tiks skaļš, ka nācies izsaukt pašvaldības policistus. Toreiz Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere izdevumam “Kurzemes Vārdam” atzina, ka līdz šim policijas praksē nav nācies saskarties ar tik savdabīgu iemeslu naktsmiera traucēšanai.
Kaut gan āpsis, pamanot likumsargus, laidās lapās, savu tikumu viņš nav mainījis. Nu Dienvidkurzemes novada pašvaldība pavēstījusi, ka āpsis ieradies Otaņķu pagasta Rudē un izaicinājis kādas mājas sargsuņus. Šoreiz iztikts bez likumsargu izsaukšanas, jo āpša pretinieku skaitliskais un svara pārsvars izrādījies pārāk liels, un klīstošais huligāns bija spiests meklēt piedzīvojumus citur.
“Datu aizsardzības nolūkos āpša apmeklētās viensētas precīza atrašanās vieta netiks izpausta,” notikušo komentēja pašvaldība, taču pilnīgi iespējams, ka āpsis par sevi vēl atgādinās.
Eiropas āpsis (Meles meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, ieskaitot visu Latvijas teritoriju. Latvijas Dabas muzejs āpsi izraudzījās par 2016. gada dzīvnieku Latvijā.
Kā uzsver "ligatnesdabastakas.lv", āpši ir ļoti kārtīgi dzīvnieki – tie ne tikai vienmēr uztur tīras savas alas un paši noslauka kājas pirms ieiešanas mājā, bet arī akurāti veido personīgās tualetes bedrītes un allaž aprok savus ekskrementus. Tie labprāt mitinās noteiktās, reiz noskatītās dzīves vietās – visbiežāk jauktu un skuju (retāk – lapu) koku mežos, kur tuvumā atrodamas mitrākas ielejas, sūnu purvi un ūdenstilpes.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Lai gan āpsis ir plēsēju kārtas dzīvnieks, tas ir visēdājs. Tas galvenokārt ēd kukaiņus, sliekas, vaboles, gliemežus, mazus zīdītājus, rāpuļus, abiniekus, olas, putnēnus, ogas, saknes, gumus, riekstus, augļus, sēnes un dažādus citus augus, kā arī tie izrok lapseņu, kameņu, bišu ligzdas un skudru pūžņus, meklējot to olas un kāpurus, kā arī ļoti labprāt mielojas ar medu.
Runājot par medu, iespējams, šim eksemplāram asinīs ir nedaudz no attāla radinieka, kurš mīt Āfrikā un Āzijas dienvidos, un ļoti mīl medu. Viņam ceļu bijīgi mēdz dot pat tādi lieli plēsoņas kā lauvas, bet indīgām čūskām labāk no viņa turēties pa gabalu. Viņu tā arī sauc — medusāpsis (Mellivora capensis), un par viņu bezbailīgāku radījumu, šķiet, pasaulē neatrast.
