Kultūras ministrija ir bezspēcīga pret dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs
Pēdējo mēnešu laikā ar plānotajām šova programmām, kā arī dzīvnieku dresētājiem, izcēlies Rīgas cirks. Ziloņus dresē cietsirdīgi dresētāji, bet jau šonedēļ sola ekskluzīvu šovu ar lauvām, kuras uzbrukušas cilvēkiem. Kultūras ministrija pagaidām gan bezspēcīga, lai ko mainītu.
Jau vairākkārt ziņots, ka pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirka šovu vajadzībām, aktīvi protestē „Dzīvnieku brīvība”, rīkojot gan piketus, gan vācot iedzīvotāju parakstus, lai izskaustu dzīvnieku izmantošanas praksi. Lai gan daudzās pasaules valstīs dzīvnieku izmantošana cirkā ir aizliegta, Latvijā līdz šim diskusijas par aizliegumu netika aktualizētas. Pēdējā laikā izskanējusi informācija, ka Rīgas cirkā ziloņus dresē cietsirdīgi dresētāji, un lauvu šovā piedalīsies lauvas, kas uzbrukušas cilvēkiem, pat nogalinot. Tas licis sarosīties dzīvnieku aizstāvjiem – vai tiešām tā ir 21. gadsimtam atbilstoša izklaide?
Izmantot dzīvniekus cirkā vai nē - to var lemt vien cirka vadība
Pagājušajā nedēļā klajā nākusī informācija, ka Rīgas cirkā būs skatāms lauvu šovs, ar dzīvniekiem, kuri uzbrukuši cilvēkiem, šokējusi iedzīvotājus, raisot neizpratni – kur skatās Kultūras ministrija?
Portālam Kasjauns.lv izdevās noskaidrot Kultūras ministrijas attieksmi šajā jautājumā. Kā apstiprināja kultūras ministre Dace Melbārde, par iespējamo skatītāju apdraudējumu ir atbildīga Rīgas cirka vadība: „Iekļaujot cirka programmās lauvu vai jebkuru citu dzīvnieku piedalīšanos, Rīgas cirka pienākums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu skatītāju drošību,” teic Melbārde.
Taču par savu šovu programmu saturu atbildīga ir cirka vadība, ministrija. Jautājot, cik iespējama ir dzīvnieku izmantošanas izbeigšana šovu vajadzībām, ministrijā teic: „Rīgas cirkam tāpat kā cirkam Eiropā un visā pasaulē ir senas tradīcijas, tas darbojas jau kopš seniem laikiem, tagad - ievērojot nacionālos un starptautiskos normatīvos aktus un Eiropas Savienības direktīvas. Arī Pārtikas un veterinārais dienests regulāri veic attiecīgās pārbaudes un nav konstatējis dzīvnieku labturības pārkāpumus Rīgas cirkā.”
Pēc „Dzīvnieku brīvība” veiktajām aktivitātēm, Kultūras ministrija esot augustā rīkojusi tikšanos, lai diskutētu par sasāpējušo jautājumu. „Savas kompetences ietvaros sarīkojām trīspusēju tikšanos, kurā piedalījās Kultūras ministrijas pārstāvji, Rīgas cirka vadība un dzīvnieku tiesību aizstāvji. Aicinājām uz konstruktīvu dialogu un rosinājām biedrības pārstāvjiem šaubu gadījumos vērsties dzīvnieku labturības uzraugošajās institūcijās,” komentē Kultūras ministrijas pārstāve Dagnija Grīnfelde.
Lai gan „Dzīvnieku brīvība” aicinājusi iedzīvotājus arī parakstīt petīciju, lai izbeigtu dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā, Kultūras ministrijā neesot informācijas nedz par petīciju, nedz par personu skaitu, kuras varētu būt to parakstījušas. Tāpat nav skaidrs, vai šāda petīcija maz ko līdzētu. „Kultūras ministrija pārrauga savu pakļautības iestāžu saimniecisko darbību, bet neregulē to māksliniecisko saturu. Lai gan vairākas valstis ir atteikušās no dzīvnieku izmantošanas cirka programmās, savu programmu satura veidošana, iekļaujot dzīvnieku priekšnesumus vai atsakoties no tiem, ir Rīgas cirka valdes kompetencē,” stāsta Grīnfelde.
Savukārt, Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska jau pagājušajā nedēļā portālam Kasjauns.lv apstiprināja, ka atteikties no dzīvniekiem šovu programmās Rīgas cirks netaisās, par spīti „Dzīvnieku brīvība” rīkotajiem piketiem. Taču par protesta akcijām cirka vadība nemaz nebēdājot, tā esot laba reklāma.
„Dzīvnieku brīvība” nepadodas, solot arvien jaunus piketus
Sazinoties ar „Dzīvnieku brīvība” pārstāvi Aivaru Andersonu, ir skaidrs – piketi būs, kamēr cirks piekāpsies. „Kultūras ministrijā mums ieteica sadarboties ar pašu cirku, taču cirks, ar mums sadarboties nevēlas,” teic Aivars. Viņš neslēpj neizpratni par to, ka Kultūras ministrija nespēj ietekmēt dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā. „Ir jocīgi, ka kultūras politikas noteicējs valstī nevar ietekmēt šādu kultūras daļu. Bet mēs neapstāsimies, vērsīsimies arī Zemkopības ministrijā.” Lai arī piketi būšot mazāk, nekā vasarā, tie nebeigšoties, sola Andersons. Jautājot par petīciju, viņš gan skaidro, ka tai nav garantēta rezultāta, mērķis ir vērst ierēdņu un atbildīgo iestāžu uzmanību.
Kasjauns.lv/ Foto: Ieva Lūka/LETA