Tautas kalpi nespēj vienoties par patriotiskās audzināšanas ieviešanu skolās
Izskatot piedāvātos Izglītības likuma grozījumus, kas paredz tos papildināt ar prasībām izglītojamo valstiskajai audzināšanai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi šodien nerada kompromisu par šādu grozījumu lomu skolēnu patriotisma līmeņa kāpināšanā un valstiskās piederības sajūtas sekmēšanā.
Deputāti šaubījās, vai likuma grozījumi varētu reāli ietekmēt skolēnu nacionālo pašapziņu. Turklāt skolās jau tagad tiek piekoptas valsts svētku svinēšanas un atceres dienu atzīmēšanas tradīcijas, norādīja deputāte Ilze Vergina (V).
Šim apgalvojumam iebilda deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), uzsverot, ka ne visās izglītības iestādēs pastāv vienota izpratne par to, kā atzīmējami valsts svētki un atceres dienas.
Vairāki deputāti uzsvēra, ka likuma grozījumi var tikt uztverti "kā pātaga", bet sekmīgai iedzīvotāju valstiskās piederības veicināšanai nepieciešams kāpināt izpratni, nevis veicināt piespiedu mehānismus, uzsverot arī uz valsts un ģimenes nozīmi šādu jūtu veidošanā. Arī deputāts Vladimirs Reskājs (LA) norādīja, ka jaunieša nacionālā pašapziņa bieži vien ir atkarīga no apstākļiem ģimenē, un, ja tādi ir slikti, vecāki pārmet valdībai, tad šāda apziņa neveidosies.
Deputāti norādīja, ka, iespējams, būtu nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus vai grozīt izglītības standartus, kas sekmētu mācību satura, nevis formas pilnveidi. Turklāt liela loma tiekot pievērsta arī skolotāju lomai skolēnu audzināšanā.
Tomēr likuma grozījumu kā piespiešanas mehānisma nepieciešamību pamatoja Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes dienesta pārstāves, kuras norādīja, ka jau pastāv metodiskie norādījumi, kuri parāda, kā būtu jāveicina valstiskā pašapziņa. Tomēr tie sekmīgi nedarbojas, jo nav obligāti saistoši visiem.
Neatbildēts palika jautājums arī par šādu pasākumu finansējumu. Lai arī likuma grozījumu pieteicēji norādījuši, ka tie neatstās nekādu finansiālo ietekmi, vairāki deputāti, kā arī pieaicinātie Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji uzsvēra - ja likums paredz paredz kādas aktivitātes, nepieciešams arī finansējums.
LETA, Foto: Lita Krone/LETA
