Kā neiekrist krāpnieku lamatās, meklējot īres dzīvokli?
Alise Vecvagare jauno studiju gadu vēlējās sākt pati savā dzīvesvietā prom no vecākiem, tāpēc augustā ļoti aktīvi sekoja līdzi īres sludinājumiem. Vienā vakarā viņa ieraudzīja pārsteidzoši labu piedāvājumu – izremontēts vienistabas dzīvoklis pašā Rīgas centrā, Blaumaņa ielā, tikai par 250 eiro. Aizdomīgi laba cena...
Pēc neilgas sarakstes un dzīvokļa video atsūtīšanas vīrietis paziņoja, ka interese ir liela, tāpēc, ja studente vēlas īrēt šo īpašumu, jāiemaksā depozīts, kas atbilst vienam īres maksājumam. Tomēr Alisei, ieraugot, ka atsūtītais konta numurs ir Anglijas, radās bažas, vai piedāvājums tiešām ir īsts, tāpēc viņa arī pakonsultējās ar draugiem un tad uzrakstīja izīrētājam, ka naudu ieskaitīs tikai tad, kad būs noslēgts līgums. Un pēkšņi visas ziņas no izīrētāja puses tika izdzēstas.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) Juridiskās komitejas vadītāja Valentīna Andersone skaidro, ka īpašnieks drīkst prasīt iemaksāt depozītu, it īpaši augustā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Tomēr īrniekam, kurš vēlas ātri tikt pie laba piedāvājuma, jāatceras vairāki nosacījumi, lai neiekristu krāpnieku nagos.
“Nevajadzētu rīkoties steigā, nepārbaudot īpašumu un konkrēto cilvēku. Jā, konkurence ir liela, bet nedrīkst aizmirst pārbaudīt pamatlietas. Kam jūs maksājat? Vai šis cilvēks vispār ir īpašnieks? Kāpēc jūs maksājat? Kāds ir maksājuma mērķis? Vai ir kādi dokumenti tam pamatā, vai arī tikai īsziņa – skaitiet man naudu uz kontu ārpus Latvijas.”
Atbildīgs īpašnieks pats nosūtīs izrakstu no zemesgrāmatas, kas apliecina viņa īpašumtiesības, taču arī īrnieks par nelielu samaksu var apskatīties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, vai potenciālajam izīrētājam tiešām pieder konkrētais dzīvoklis, kas izlikts īres tirgū. Valentīna Andersone uzsver, ka visos īres darījumos ir jābūt līgumam un pieņemšanas-nodošanas aktam.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
“Mēs neviens neatcerēsimies, ko pirms gada sarunājām, kādi ir kuram pienākumi, jo īres attiecības nebeidzas ar līguma parakstīšanu un atslēgu nodošanu. Šajā brīdī tās patiesībā viss tikai sākas – divi cilvēki nosacīti kļūst par tuviem, jo katru mēnesi viņi sazinās, risina kopīgus jautājumus. Un līgums ir vienīgais instruments, pie kā var atgriezties, ko tad mēs sākumā sarunājām. Savukārt pieņemšanas-nodošanas akts norādīs, kādā stāvoklī dzīvoklis ir saņemts un nodots, jo tas paver daudz interpretāciju. Kurš sabojāja grīdu, kur pazuda galds vai kāpēc siena netīra.”
Eksperte īres attiecības dēvē par paaugstinātas emocionalitātes darījumu, jo īpašnieks nodod citam kaut ko ļoti vērtīgu, savukārt īrnieks maksā par to gana lielu naudas summu, tādēļ dokumentos uzmanība jāpievērš arī detaļām un niansēm. Līgums var būt arī standarta formas, ko var izveidot pats īpašnieks, nepiesaistot juristu, taču tajā obligāti jābūt norādītiem abu personu vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem, lai personas ir identificējamas, ja rodas konflikts, kurš un kā maksās komunālos maksājumus.
“Steiga nekad nav laba zīme. Jo vairāk jūs steidzina, jo vairāk ieteiktu nesteigties, lai cik skaists arī izskatītos piedāvājums. Ja jūs tiekaties uzreiz dzīvoklī, tur ir līgums uz piecām lapām un īpašnieks sāk teikt, ka viņam ir nākamā tikšanās vai bērns jāizņem no dārziņa, nekad neparakstiet līgumu, ar to rūpīgi neiepazīstoties.”
Tomēr sevi pasargāt vēlas arī īpašnieks, jo krāpniecība var būt arī no īrnieka puses. Viens no veidiem ir lūgt potenciālajam īrniekam uzrādīt apliecinājumu par viņa ienākumiem. Eksperte uzsver, ka īpašniekam ir tiesības par to pārliecināties, bet īrniekam ir tiesības nerādīt, jo tie ir privāti finanšu dati. Viņa to salīdzina ar vēlmi bankā saņemt kredītu, neuzrādot savus ienākumus, bet, visticamāk, kredīts šajā gadījumā arī netiks piešķirts.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
“No prakses varu teikt, ka cilvēkiem, kam ir oficiāli ienākumi, nesagādā grūtības to izdarīt, piemēram, uzrādīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu. Tas jau nav konta pārskats, kurā “Maxima” vai “Rimi” jūs iepērkaties, ko pērkat un cik lieli ir šie pirkumi. Bet tas dod mieru īpašniekam, ka jūs esat spējīgi īrēt šo dzīvokli un samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus.”
Tomēr dzīve pierāda, ka ne vienmēr liela alga būs absolūta garantija, ka īrnieks būs gādīgs un rūpīgs pret īpašumu. LANĪDA pārstāve zina gadījumus, kad īrnieki nomaina slēdzenes, neatbild uz telefona zvaniem, atliek maksājumus un visu laiku stāsta, ka kaut kas ir noticis, kāpēc viņi nevar izpildīt savas saistības. Ja šādi notiek, vislabākais ir mierīgi aprunāties ar īrnieku un vienoties par saprātīgu atmaksas grafiku, savukārt īrniekam – meklēt lētāku dzīvesvietu. Tas strādā godprātīgās attiecībās, taču, ja īrniekam nav ko zaudēt vai nav ienākumu, šādas konfliktsituācijas var beigties arī tiesā.
Ja īres darījums balstās tikai uz savstarpēju sarunāšanu, bez īres līguma un bez nodokļu nomaksas par šo darījumu, problēmu gadījumā īpašnieks tiesisko aizsardzību nesaņems. “Ja īpašnieks līgumu nepiereģistrē, tomēr gūst ienākumus un nemaksā nodokļus, viņš attiecībās pret īrnieku kļūst ļoti ievainojams, jo teorētiski nevar tiesā aizstāvēt savas tiesības, nevar publiskot šīs attiecības, lai risinātu strīdus oficiālā veidā.”
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) skaidro, ka pastāv divas opcijas, kā reģistrēt šādus īres darījumus. Var reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā režīmā vai paziņoto saimniecisko darbību. Jebkurā gadījumā tas jāizdara, pirms darījums noticis. Vispārējā nodokļu režīmā īpašniekam ir tiesības uz izdevumiem un nodoklis jāmaksā tikai par peļņas daļu. Sociālais nodoklis jāmaksā reizi ceturksnī, bet iedzīvotāju ienākumu nodoklis – reizi gadā, iesniedzot deklarāciju.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
VID Nodokļu pārvaldes Konsultāciju daļas Rīgas ceturtās nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka stāsta, ka otrs variants ir paziņota saimnieciskā darbība, kur ir tikai iedzīvotāju ienākumu nodoklis un samazinātā likme – 10 %. Parastā likme ir 25,5 % no peļņas, bet šajā nodokļu režīmā ir mazāka, taču nav tiesību uz izdevumiem. Kad noslēgts īres līgums, piecu dienu laikā tas jāreģistrē VID kā nereģistrējama saimnieciskā darbība. To var izdarīt gan klātienē, gan attālināti VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
Lai pārliecinātos, ka dzīvokļa īpašnieks ir reģistrējis īres darījumu un maksā nodokļus, VID datubāzē var ievadīt īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu, un datubāze parādīs, vai cilvēks ir reģistrējis saimniecisko darbību. Patlaban gandrīz 71 tūkstotis fizisko personu ir paziņojušas par saimniecisko darbību, kas saistīta ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, no kurām 94 % izraudzījušies šo atvieglināto nodokļu režīmu. 2025. gadā visu šo personu deklarētais ienākumu kopējais apjoms sasniedza 304 miljonus eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Kā neiekrist krāpnieku lamatās, meklējot īres dzīvokli?" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
