Uzsākti Raunas pilsdrupu konservācijas darbi. Savulaik pils bija Rīgas arhibīskapu rezidence
Šā gada rudenī Raunas pilsdrupās uzsākti konservācijas darbi, kuru laikā tiks nostiprināta pils dienvidaustrumu korpusa ārsienas daļa.
Darbi tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu projekta “Raunas viduslaiku pils mantojuma saglabāšana un infrastruktūras uzlabošana kultūrtelpas attīstībai” ietvaros, vēsta Smiltenes novada pašvaldība.
Raunas viduslaiku pils, kas celta 14. gadsimta vidū, ir viena no apjomīgākajām pilsdrupām Latvijā un nozīmīga Raunas kultūrvēsturiskās ainavas un vietējās identitātes daļa. Gadsimtu gaitā mūrus pastāvīgi ietekmējuši nokrišņi, sals, temperatūras svārstības un citi vides apstākļi, tādēļ nenostiprinātajās pils daļās turpinās mūra erozija un atsevišķās vietās pastāv konstrukciju sabrukšanas risks.
Šajā konservācijas posmā darbi koncentrēti uz pils dienvidaustrumu korpusa ārsienu. Tā atrodas pie galvenās ieejas pils teritorijā un līdzās apmeklētāju izmantotajam gājēju ceļam. Konservācijas darbu galvenais princips ir maksimāli saglabāt pils autentisko vēsturisko materiālu, iejaucoties tikai tik daudz, cik nepieciešams konstrukciju stabilitātes un ilgmūžības nodrošināšanai. Darbu gaitā paredzēta lokāla mūrējuma virsmas atjaunošana, pāršuvošana ar vēsturiskajam mūrējumam atbilstošu kaļķa javu, atsegto mūra kodola plakņu nostiprināšana, kā arī mūra virskārtas un horizontālo plakņu aizsardzība pret nokrišņu un citu laikapstākļu ietekmi.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta divām 15. gadsimta smailloka logailām ar māsverka paliekām. No gaiši pelēka dolomīta veidotās arhitektūras detaļas ir unikāla viduslaiku būvmākslas liecība, un projekta ietvaros paredzēta to restaurācija un logu rūtojuma rekonstrukcija. Darbus plānots pabeigt līdz 2027. gada rudenim.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Konservācijas darbi ir daļa no plašāka projekta “Raunas viduslaiku pils mantojuma saglabāšana un infrastruktūras uzlabošana kultūrtelpas attīstībai”, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekli – Raunas viduslaiku pili – vienlaikus uzlabojot tās piekļūstamību un iespējas pili izmantot kā kultūras, izglītības, tūrisma un vietējās kopienas resursu.
Līdztekus pils mūru konservācijai projekta turpmākajos posmos paredzēta arī pastaigu takas “PilsTaka” izveide pilsdrupu teritorijā un taktila Raunas pils modeļa izgatavošana. Šie risinājumi palīdzēs gan organizēt apmeklētāju plūsmu un saudzēt kultūrvēsturisko vidi, gan padarīt pils stāstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām.
Raunas viduslaiku pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes letgaļu pilskalna tuvumā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu, liecina "Wikipedia" pieejamā informācija. Savukārt "vietas.lv" norāda, ka pils postīšana sākās 1556. gadā ar ordeņa karaspēka uzbrukumiem, turpinājās Livonijas kara laikā. Poļu-zviedru-krievu cīņās (1657.-1658.) pils cieta vissmagāk, un pēc tam vairs netika atjaunota. 1683. g. Zviedrijas karalis pavēlēja Raunas cietoksni izslēgt no nocietinājumu sarakstiem un pilī iznīcināt visu, kas atgādina cietoksni. Tika noārdīti visi priekšpils torņi.
