
Otrdienas vakarā elektrības cena piedzīvos strauju kāpumu

Pirmdien, 14. septembrī, Latvijā piedzīvota viena no šā gada dārgākajām dienām elektroenerģijas biržā – vidējā elektrības cena sasniedza 252 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šodien, 15. septembrī, cenas saglabājas augstas, bet vakara stundās elektrības cena biržā pieaugs līdz pat 483 EUR/MWh, informē "Enefit".
Kā skaidro energokompānija “Enefit”, straujo cenu kāpumu izraisījusi vairāku nelabvēlīgu faktoru sakritība – Baltijā ir maz vēja, notiek elektrostaciju un starpsavienojumu remontdarbi, Skandināvijas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ir zems ūdens līmenis, bet dabasgāzes cenas ir būtiski pieaugušas.
Elektrības cena divās dienās strauji pieaugusi
Jau septembra sākumā tika prognozēts, ka elektroenerģijas vidējā biržas cena šomēnes varētu būt aptuveni divas reizes augstāka nekā augustā. Pirmajās septembra nedēļās gan būtisks cenu kāpums nebija vērojams, taču pēdējās dienās situācija mainījusies.
Saskaņā ar “Nord Pool” biržas datiem sestdien, 12. septembrī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 166,20 EUR/MWh, svētdien, 13. septembrī, – 168,04 EUR/MWh, bet pirmdien tā jau sasniedza 252 EUR/MWh.
Šodien vidējā cena ir 214,61 EUR/MWh, tomēr atsevišķos dienas periodos elektrība maksās krietni vairāk. Šovakar no plkst. 17.45 līdz 18.00 cena sasniegs pat 483 EUR/MWh.
Kāpēc elektrība kļuvusi tik dārga?
“Pašreizējo elektroenerģijas cenu kāpumu izraisa vairāku apstākļu sakritība. Gan vakar, gan šodien Baltijā ir maz vēja, tādēļ vēja elektrostacijas saražo mazāk elektrības, savukārt darbadienās pieaug patēriņš,” skaidro “Enefit” Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Vienlaikus notiek ikgadējie “NordBalt” starpsavienojuma remontdarbi starp Lietuvu un Zviedriju, kas ierobežo elektroenerģijas importa iespējas. Remontdarbi notiek arī Olkiluoto atomelektrostacijā Somijā.
Situāciju papildus sarežģī zemais ūdens līmenis Skandināvijas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs. Tāpat būtiski pieaugusi dabasgāzes cena – salīdzinājumā ar periodu pirms ASV un Irānas militārā konflikta tā ir gandrīz trīs reizes augstāka.
“Tas sadārdzina elektroenerģijas ražošanu laikā, kad lētākas elektrības pieejamība jau ir ierobežota,” norāda Tjurins.
Elektroenerģijas importa iespējas papildus ierobežo arī remontdarbi savienojumos starp Igauniju un Latviju. Līdzīga situācija patlaban vērojama visā reģionā – cenu kāpums skar ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu, Igauniju un Somiju.
Kam elektrības cenu kāpums būs jūtams visvairāk?
Biržas cenu svārstības visus patērētājus neietekmē vienādi. Tiem klientiem, kuriem ir fiksētas cenas līgums, šie cenu lēcieni līgumā noteikto elektroenerģijas cenu nemaina.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Savukārt klientiem, kuru līgums piesaistīts biržas cenai, būtiski pievērst uzmanību tam, kad un cik daudz elektroenerģijas tiek patērēts.
“Ja elektroenerģiju iegādājas par biržas cenu, patēriņš dārgākajos dienas periodos var būtiski palielināt izmaksas. Tāpēc ir vērts sekot līdzi cenām un iespēju robežās pārcelt mājsaimniecības darbus, kuros patērē vairāk elektrības, uz lētāku laiku,” iesaka Tjurins.
Viņš norāda, ka, pārdomāti pielāgojot elektroenerģijas patēriņu, iespējams mazināt cenu kāpuma ietekmi uz elektrības rēķinu.








