Pēc tūristu skaita uz vienu iedzīvotāju no Igaunijas atpaliekam divas reizes un par 30% - no Lietuvas
Atbilstoši jaunākajiem Eurostat datiem, Islande reģistrēja aptuveni 25 viesu naktis uz vienu iedzīvotāju gadā, Dānija un Igaunija – aptuveni piecas, bet Somija un Lietuva – trīs. Mēs diemžēl atpaliekam: Latvija uzņem aptuveni divus tūristus uz vienu iedzīvotāju, un tas ir zemākais rādītājs Eiropas ziemeļu daļā. Par to ir svarīgi runāt, jo esam raduši salīdzināt sevi ar dienvidniekiem un atmest ar roku, sak’, mūs nav iespējams salīdzināt ar Spāniju vai Itāliju. Taču diemžēl mēs nopietni atpaliekam nevis no tālās Vidusjūras, bet arī no tuvākajiem kaimiņiem.
Pēc kopējā ārvalstu viesu nakšu skaita Latvija, Lietuva, Igaunija un Luksemburga ES valstu sarakstā ir viszemāk – katrai no tām šis skaitlis ir mazāks nekā četri miljoni gadā. Ikviena “nesaņemtā” nakšņošana nozīmē neiegūtus ieņēmumus viesnīcām, restorāniem, muzejiem, transportam, mazumtirdzniecībai, visbeidzot tās ir neizveidotas darba vietas un budžetā neiemaksāti nodokļi. Kopumā ES tūrisms veido aptuveni 3,6% no ekonomikas bruto pievienotās vērtības, taču Latvijā – daudz mazāk.
Uz jautājumu “Kā piesaistīt vairāk tūristu?” bieži atbildam - ir jāizvieto vairāk reklāmu. Aplūkosim to pilsētu pieredzi, kuras pēdējo 15–20 gadu laikā tiešām ir palielinājušas tūristu plūsmu: Helsinkus, Kopenhāgenu, Tallinu. Tā rāda, ka cilvēkus mazākā mērā piesaista kampaņas sociālajos medijos, daudz biežāk tas ir kāds iemesls atbraukt konkrētā datumā, piemēram, pasākums, festivāls vai kaut kas, par ko būtu jāpastāsta draugiem un kā dēļ ir vērts plānot ceļojumu tieši uz šo vietu, izvēloties starp trīs līdz piecām līdzīgām “aukstām” valstīm.
Protams, mums ir Rīgas pilsētas svētki, Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, mūzikas festivāli un kvalitatīva koncertprogramma. Ir restorāni ar Michelin zvaigznēm, mūsu mēroga pilsētai tas ir visai būtisks rādītājs. Ir piesātināta kultūras dzīve: koncerti, izstādes, opera, regulāri starptautiskie festivāli, spēcīga radošā vide. Ir ēkas, kuru arhitektūra pati par sevi ir apskates vērta. Tikko pie Daugavas pirmo reizi Latvijas vēsturē norisinājās starptautiskais pūķu festivāls Fantadroms. Krāsainās figūras, kas vijās debesīs virs upes Rīgas centrā, pulcēja tūkstošiem skatītāju – rīdziniekus un pilsētas viesus. Mēs nolēmām to atbalstīt tieši tādēļ, ka šādiem skaistiem pasākumiem pilsētas centrā vajadzētu būt vairāk, jo tie motivē tūristus braukt pie mums.
Interesanti, ka pasākumu kalendārs ir, piemēram, Kopenhāgenai vai Helsinkiem un ziemā pilsētas nepieklust, gaidot Ziemassvētku tirdziņu, bet gan piepilda visus mēnešus ar notikumiem, par kuriem aktīvi runā. Arī mums ļoti vajag regulāru, atpazīstamu kalendāru, kura dēļ viesis plāno ceļojumu jau iepriekš, un tieši tas ir aktīvi jāreklamē.
Jāpiebilst, ka svarīga ir arī pasākuma norises vieta, tam jānotiek tūristam pievilcīgā vietā, kas ir skaista un ērti piebraucama. Piemēram, nupat notikušais pūķu festivāls – šoreiz pasākums notika pašā centrā, Daugavas krastā. To bija ērti vērot gan galvaspilsētas viesiem, gan iedzīvotājiem. Šādu pasākumu pieejai ir labs potenciāls attīstīties plašāk.
Mēs, Riga Waterfront, apzināti atbalstām šādus formātus, sākot ar pūķu festivālu līdz pat starptautiskiem sporta notikumiem un veselīga dzīvesveida iniciatīvām, nevis kā vienreizējus sabiedrisko attiecību projektus, bet gan kā daļu plašākas loģikas. Mums šķiet dabiski atbalstīt cilvēkus – organizatorus, sportistus, uzņēmējus, kas attīsta kultūru –, kuriem ir drosmīgas idejas, bet ne vienmēr ir vieta, kur tās īstenot.
Ilgtermiņā būtiska nozīme būs saskaņotai valsts līmeņa pieejai tūrisma attīstībai - tā ļautu Latvijai pakāpeniski uzlabot savus rādītājus Eiropas kontekstā. Protams, viens atsevišķs notikums šo mērķi nesasniegs, taču to spēj paveikt sistēmiska pieeja un kumulatīvais efekts: desmitiem notikumu gadā, no kuriem daļa kļūst par ikgadēju tradīciju un nokļūst tūrisma ceļvežos, daļu piemin starptautiskie mediji, bet citi vienkārši kļūst par cilvēku personīgo pieredzi, ko viņi vēlāk izstāstīs saviem pieciem paziņām.
