“Ieraudzīju cenu un sapratu, ka nebūs.” Autovadītāji sašutuši - degvielas cena Latvijā pārsniegusi 2 eiro litrā

Autovadītāji dalījās gan ar degvielas uzpildes stacijās redzētajām cenām, gan sašutumā, ironijā un bažās par to, cik augstu tās vēl varētu kāpt.

Kāds platformas “X” lietotājs otrdien rakstīja, ka “Neste” degvielas uzpildes stacijās Rīgā un Madonā dīzeļdegvielas cena bijusi 2,047–2,067 eiro litrā, kamēr Siguldā un tās apkārtnē tā vēl turējusies zem divu eiro robežas – ap 1,987 eiro litrā. 

Ar saviem novērojumiem dalījās arī citi. “Jā, sešos tur braucu garām. Pacietos līdz Krasta “Nestei”,” rakstīja kāds autovadītājs, savukārt cita lietotāja, ieraugot cenas, secinājusi: “Tad jau mans 98. arī ap to.”

Dažiem jaunās cenas jau likušas pārskatīt savus plānus. “Vakar uztaisīju roadtrip plānu. Šodien ieraudzīju degvielas cenu un sapratu, ka nebūs,” vietnē “X” raksta Agnese. Citi prognozē, ka ar diviem eiro viss vēl nebeigsies. “Būs 2,5,” spriež viens komentētājs, bet vēl kāds pieļauj vēl ievērojamāku kāpumu.

Tomēr ne visi cenu lēcienu uztver tik dramatiski. Kāds lietotājs raksta, ka starpību starp 1,80 un diviem eiro litrā īpaši neizjūtot, savukārt citi norāda, ka mēneša griezumā sadārdzinājums varētu nozīmēt dažus desmitus eiro lielākus izdevumus.

Daudzviet komentāros dominē ironija. “Jo augstāka degvielas cena, jo lielāka vēlme būt radošam, lai izdzīvotu,” raksta Andris. Ilze savukārt zobgalīgi norāda: “Šorīt, kad DUS ieraudzīju tablo, mans patriotisma līmenis pacēlās vismaz trīskārt! Visā savā braucējas karjerā nebiju piedzīvojusi 2,07 eiro par benzīnu!”

Netiek taupīta arī kritika valdībai un degvielas tirgotājiem. Vairāki komentētāji jautā, kāpēc pie cenu atgriešanās virs diviem eiro vairs nav tik skaļas politiskās reakcijas kā iepriekš. Ina sociālajos tīklos atgādina, ka laikā, kad degvielas cenas jau iepriekš pietuvojās divu eiro robežai, tika runāts gan par akcīzes samazināšanu, gan citiem cenu ierobežošanas mehānismiem. “Kur ir reakcija, kur ir valdības iepriekš solītā gatavība rīkoties, ja cenas atkal kāps?” viņa jautā, uzsverot, ka degvielas sadārdzinājums skar ne tikai autobraucējus, bet vēlāk atspoguļojas arī transporta, pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.

Savukārt citi cenšas cenas salīdzināt ar situāciju ārvalstīs. Komentāros minēts, ka Polijā dīzelis atsevišķās vietās maksājot ap 1,75 eiro litrā, Zviedrijā – aptuveni 1,80–1,85 eiro, bet Norvēģijā cena varot pārsniegt 2,30 eiro litrā. Kāds autovadītājs no Nīderlandes raksta, ka Venlo redzējis cenu ap 2,50 eiro, bet uz automaģistrāles – pat 2,79 eiro litrā.

Kamēr vieni aicina valdību rīkoties un bažījas par turpmāku cenu kāpumu, citi norāda, ka globālā energoresursu tirgus svārstības Latvija viena pati ietekmēt nevar. 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), iepriekš komentējot degvielas cenu pieaugumu, pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM iepriekš izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem.

Pēc ministra paustā, valdība jau iepriekš tika brīdināta par riskiem, ko rada degvielas cenu kāpums, un EM bija piedāvājusi vairākus risinājumus, tomēr tie neguva nepieciešamo politisko atbalstu. Valainis norādīja, ka dīzeļdegvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības un citu nozaru izmaksas, radot papildu spiedienu uz preču un pakalpojumu cenām.

Ministrs uzskata, ka solidaritātes maksājums būtu instruments, lai nodrošinātu, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.

14. aprīlī valdība atbalstīja EM rosinājumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, savukārt ieņēmumus novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.