Pēc milzīgās CSDD datu noplūdes bijušais valdes priekšsēdētājs Aksenoks ar sievu reģistrē visas mantas šķirtību: “Mana privāta lieta”

“Tā ir tiešām mana ar sievu privāta lieta un nav nekādā mērā saistīta ne ar kādiem maniem iepriekšējiem darbiem vai notikumiem,” Aksenoks paziņoja TV3. “Tā ir tīri privāttiesiska lieta, un es neredzu, kādēļ man sabiedrībai par to kaut kas jākomentē.” Uz jautājumu, vai tas nevarētu būt saistīts ar runām par iespējamo kompensāciju piedzīšanu, viņš atteica: “Man šīs spekulācijas ir apnikušas. Es skaidri zinu, ka man nav ne mazākā vaina, un ceru, ka kādreiz [Ministru prezidenta Andra] Kulberga kungs man atvainosies.” Aksenoks pauda lūgumu “nejaukties manā privātajā dzīvē.”

Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā CSDD augusta sākumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā. Pēc vairāku amatpersonu aicinājuma atkāpties no amatiem šādu lēmumu pieņēma gan CSDD valde, gan padome.

TV3 ziņo, ka apmēram 20 000 cilvēku jau vērsušies CSDD pēc kompensācijas, taču iestādes pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters paziņoja, ka par kompensāciju izmaksu kārtību vēl pāragri runāt, un aicināja nerakstīt CSDD ar šādiem pieprasījumiem.

Kompensāciju jautājumā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientiem, kuru dati iegūti no direkcijas informācijas tehnoloģiju sistēmas, noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM). Ministrijā skaidro, ka patlaban kiberuzbrukuma izmeklēšana turpinās un kompensāciju jautājumā noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, ar kuru tiktu konstatēta CSDD atbildība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu.

Atbilstoši regulai fiziska persona var saņemt kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka CSDD nav izpildījusi normatīvos noteiktos pienākumus un šā pārkāpuma rezultātā personai ir nodarīts kaitējums. Ministrijā uzsver, ka patlaban kompensāciju pieprasīšana ir pāragra un klienti tiks informēti par turpmākajiem soļiem.

Datu valsts inspekcija (DVI) iepriekš aģentūrā LETA norādīja, ka patlaban nevar precīzi pateikt, cik ilgi iestāde turpinās pārbaudi par CSDD. Fizisko personu datu apstrādes likums paredz, ka administratīvajā procesā DVI lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt līdz vienam gadam. Vienlaikus augstas prioritātes lietas parasti tiek izskatītas četru līdz deviņu mēnešu laikā.

Jau vēstīts, ka Aksenoka alga pagājušajā gadā samazinājusies par 3,2% - līdz 121 634 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2025. gadu. Tāpat Aksenoks pērn 2194 eiro saņēmis pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), bet procentos no “SEB bankas” viņš saņēmis 1,27 eiro. Aksenokam 2025. gada beigās bezskaidrā naudā bankās bija uzkrāts kopumā 104 821 eiro, bet skaidrā naudā viņam bija 18 850 eiro.

Deklarācija liecina, ka Aksenokam pagājušā gada beigās īpašumā joprojām bija divi zemesgabali un nekustamais īpašums Rīgā, kā arī zeme Cīravas pagastā un pa vienam nekustamajam īpašumam Jūrmalā un Kaunatas pagastā. Tāpat Aksenoka īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2019. gada izlaiduma vieglais pasažieru “Seat Tarraco” transportlīdzeklis, kā arī īpašumā bija 1986. gada izlaiduma vieglais pasažieru "GAZ 2411" transportlīdzeklis. Deklarācija liecina, ka Aksenoka valdījumā pagājušajā gadā nonāca 2023. gada izlaiduma vieglais pasažieru “VW T-Cross” transportlīdzeklis. Deklarācijā norādīts viens pirkums 18 200 eiro apmērā.

Savukārt Aksenoka parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, pagājušā gada beigās veidoja 12 348 eiro.

2024. gadā Aksenoks algā par darbu CSDD saņēma 125 604 eiro.