“Karu sāka NATO” un “Kijivas režīma vieplis” - dažu LPV kandidātu retorikas priekšā nobāl Kremļa propagandisti
“Latvija pirmajā vietā” šobrīd pozicionē sevi kā konservatīvu, patriotisku spēku, kura nolūks ir “saliedēt” sabiedrību. Taču šī 15. Saeimā iekļūt cerošā saraksta dzīlēs slēpjas kandidāti, kuri vēl ne tik senā pagātnē priecājās par Krievijas gūstā kritušiem ukraiņiem, saskatīja “eņģeli” brūkošā okupantu piemineklī, un dzīvoja valsts maizē, tā īsti negribot pildīt šos pienākumus valsts valodā.
Lielāko uzmanību pirms vēlēšanām izpelnās sarakstu augšējie kandidāti, taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs.
“Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu “zivju”.
Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir otrā.
Re, eņģeļa spārni!
LPV kandidātu saraksta 6. numuru Latgalē nes Jeļena Kļaviņa – 14. Saeimas deputāte, kura šī gada februārī tika saukta pie administratīvās atbildības, par nepietiekamu valsts valodas lietošanu.
Kā tolaik vēstīja mediji – LPV deputāte Jeļena Kļaviņa pie administratīvās atbildības saukta “par valsts valodas nelietošanu pietiekamā apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu.”
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
2022. gada 26. augustā – laikā, kad pasaule vēl tikai nesen uzzināja par Krievijas armijas zvērībām Bučā, Ukrainā – Kļaviņa labprāt dalījās ar tolaik Kremļa propagandas plaši izmantotu foto, kurā tiek demontēts okupantu piemineklis Uzvaras parkā.
Teksts zem bildes, kuru gan rakstījis prokrieviskās partijas “Stabilitātei!” biedrs Arnolds Jancens, krieviski vēsta: “Enņgeļa spārni. Kā zīme visiem, kuri aizgājuši, bet ir mūžīgi piemiņā un pasaules vēsturē.”
Togad arī noritēja pēdējais 9. maija “uzvaras svētku” ļembasts, kurš gan, par spīti Krievijas armijas teroram Ukrainā, vilkās divu dienu garumā un neiztika bet epizodēm, kurās nicināta Latvija un Ukrainas upuri. Piemineklis Pārdaugavā tika nojaukts īsi pēc tam – augustā.
Vai karu Ukrainā sāka NATO?
Nesenā intervijā LPV iecerētais Iekšlietu ministra kandidāts, bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš, komentējot koalīcijas jautājumu, izteicās, ka “partijai nav pa ceļam ar tiem, kuri neatzīst Krievijas agresiju Ukrainā”.
Amizanti, taču paša Zivtiņa partijā varētu būt šādas personas. Latgales kandidātu sarakstā ar 10. numuru ir ierakstīts Edgars Kvjatkovskis, kurš burtiski vienu dienu pirms Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā publicēja bildi, kurā notikušajā vaino NATO.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tajā pašā dienā Kvjatkovskis ar citu fotogrāfiju uzsvēra, cik daudz karojusi ir pati ASV, šķietami attaisnojot to, kas tobrīd bija sācies Ukrainā. Tas viss – krievu valodā.
Trešā lieta, ar ko 2022. gada 25. februārī “Facebook” padalījās Kvjatkovskis – “svinīga” bilde, kurā redzams, kā ukraiņu karavīri ir nonākuši Donbasa separātistu gūstā.
“Kijivas režīma demokrātiskais vieplis”
Aiz Kvjatkovska Latgales sarakstā ar 11. numuru ierindojas Aleksandrs Gusevs.
Viņš 2022. gadā ar prieku atrādījis, kā Rēzeknē svin 9. maija svētkus, dalījies ar virkni Ukrainu nicinošiem ierakstiem “Facebook” un – LPV vārdā mazgājis, kopis sarkanarmiešu pieminekļus Latgalē.
Sarakstu varam noslēgt ar LPV Zemgales kandidātu saraksta 7. numura turētāju – Margitu Kanopku.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Zīmīgā datumā – 2025. gada 24. februārī – viņa “Facebook” dalījusies ar ierakstu, kurā teikts “Kijivas režīma “demokrātiskais vieplis” visā savā krāšņumā!”.
Ukrainas aizsardzības stiprināšana viņasprāt arī esot nepareiza. “Tad jautājums, kāpēc mēs maksājam kaut kādam NATO nenormālas summas, ja mums palīdzība jāmeklē Ukrainā?” viņa raksta pie “Facebook” publikācijas, kurā teikts, ka Latvija šādam atbalstam ik gadu ziedos 0,25% no IKP.
Sociālo tīklu repertuārā neizpaliek arī Kremļa propagandas klasika – ASV saukāšana par “pasaules policistu”, kuram “pašam iecirknī bardaks”.
Šķiet, visatbilstošākais veids, kā nobeigt šo sarakstu ir ar partijas līdera Aināra Šlesera izteikumiem nesenā "LETA" intervijā, kur viņam tika norādīts, ka partijā ir biedri (Aleksandrs Bartaševičs), kuri ir bijuši atzīti pārāk radikāli pat krievu aizstāvju partijām. Jāskatās no 48:46:
Saeimas vēlēšanas ir gaidāmas oktobrī.
