Pamatīgais nacionālisms uzņem apgriezienus: 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 12 - “Austošā saule Latvijai”

“Austošā saule Latvijai” savā ziņā ir tiešs konkurents Nacionālajai apvienībai, jo abas partijas pretendē uz līdzīgu – nacionāli konservatīvi noskaņotu – vēlētāju loku. Tomēr pagaidām ASL sabiedrības atbalsta ziņā atrodas krietni tālāk no NA. Pēdējās publiski pieejamā socioloģiskā aptauja partijai devusi vien viena procenta atbalstu.

Vienlaikus šim politiskajam spēkam ir potenciāls daļu balsu paņemt tieši no jau esošajām nacionāli konservatīvajām partijām. ASL rindās ir cilvēki, kuri iepriekš bijuši saistīti gan ar Nacionālo apvienību, gan Jauno konservatīvo partiju. ASL mēģina nostiprināties tajā politiskā spektra daļā, kur vēlētājiem tiek piedāvāts īpaši uzsvērts latviskās identitātes, tradicionālo vērtību, demogrāfijas, imigrācijas ierobežošanas un nacionālās drošības jautājums. Turpinot iepazīstināt ar 15. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām, Jauns.lv 12. stāsts par “Austošo sauli Latvijai”.

No biedrības līdz politiskai partijai

“Austošā saule Latvijai” dibināta 2025. gada 23. augustā, taču tās saknes meklējamas vairākus gadus senāk. Partija izaugusi no 2020. gada septembrī dibinātās nacionālistu biedrības “Austošā saule”. Biedrība jau pirms partijas izveides bija pazīstama ar aktīvu sabiedrisko darbību un skaļām nacionāli orientētām akcijām. Tās organizēto pasākumu vidū bija 2023. gada septembrī Rīgā notikušais protests ar prasību slēgt “Maskavas namu”, kā arī 2024. gada janvāra akcija pret Krievijas preču importu un tranzītu. Vienlaikus biedrība paudusi stingru atbalstu Ukrainai - 2024. gada jūnijā tā organizēja atbalsta pasākumu “Azovstal” aizstāvjiem.

Partijas priekšsēdētājs ir Raivis Zeltīts, kurš Latvijas politikā nav jaunpienācējs. Viņš iepriekš bijis Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs. Tieši viņa darbība Nacionālajā apvienībā ir viens no faktoriem, kas ASL ļauj sevi pozicionēt kā alternatīvu NA vēlētājiem. Vienlaikus tas rada arī būtisku jautājumu: cik lielā mērā jaunā partija patiešām piedāvā jaunu politisko redzējumu un cik lielā mērā tā cenšas pārņemt jau esošo nacionālkonservatīvo vēlētāju bāzi?

ASL sevi piesaka kā etnonacionālu un nacionālkonservatīvu politisko spēku. Partija uzskata, ka divas paaudzes pēc neatkarības atjaunošanas Latvija atkal saskaras ar nopietnu demogrāfisko un ekonomisko lejupslīdi - tiek vājinātas vērtības, kas nepieciešamas tautas pastāvēšanai un turpināšanai, bet vienlaikus pieaug ārējie drošības draudi. Īpaši tiek izcelti draudi no austrumiem un jautājums par imigrāciju.  Līdz ar to viens no galvenajiem ASL izaicinājumiem 15. Saeimas vēlēšanās būs pierādīt, ka tā nav tikai vēl viena nacionālkonservatīva partija, bet gan politiskais spēks ar pietiekami atšķirīgu piedāvājumu, lai pārliecinātu vēlētājus mainīt savu ierasto politisko izvēli.

Pragmatiskais ducis 68 punktos

ASL programma veidota pragmatiski – tā sadalīta 12 sadaļās, kurās kopumā ietverti 68 konkrēti punkti. Visu programmu vieno izteikti nacionāls un konservatīvs skatījums uz Latvijas nākotni. Tās virsvēstījums: “Par ģimeni, tautu un valsti! Par latviskās Latvijas atdzimšanu!” Jau programmas struktūra skaidri parāda partijas galvenās prioritātes – imigrācijas ierobežošanu, latviešu valodas un kultūrtelpas stiprināšanu, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, ekonomikas izaugsmi, valsts drošību un tradicionālo vērtību aizsardzību.

Programmas pirmā un skaļākā sadaļa ir “Masu imigrācijas apturēšana”, kurai veltīti pieci punkti. ASL sola veicināt trešo valstu imigrantu izceļošanu no Latvijas, izbeigt tā dēvēto “viltus studentu biznesu” un būtiski nostiprināt Latvijas austrumu robežu. Programmā paredzēts, ka uz austrumu robežas tiktu atļauta tikai izbraukšana no Latvijas. Partija sola arī nepieļaut islāmisma izplatīšanos Latvijā. Nākamie četri programmas punkti veltīti rusifikācijas seku novēršanai. ASL piedāvā noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai, vienlaikus veicinot to, ko partija dēvē par “nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu” repatriāciju. Šajā sadaļā īpašs uzsvars likts uz latviešu valodas nostiprināšanu un padomju okupācijas perioda atstātā mantojuma novērtēšanu. Atsevišķa programmas sadaļa veltīta latviskās kultūrtelpas stiprināšanai. Šeit ASL uzsvars likts uz latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes aizsardzību. Šī tēma turpina iepriekšējās sadaļas par imigrācijas ierobežošanu un rusifikācijas seku novēršanu – Latvijas valstiskuma pamats ir latviešu nācijas pastāvēšana un latviska publiskā telpa.

Programmas tautsaimniecības sadaļā ASL izvirza ļoti ambiciozu mērķi – dubultot Latvijas ekonomikas apjomu astoņos gados. Tas ir viens no pamanāmākajiem partijas ekonomiskajiem solījumiem. Vienlaikus būtisks ir jautājums: ar kādiem konkrētiem pasākumiem un finansējuma avotiem šādu ekonomikas dubultošanu paredzēts panākt? 

Demogrāfijai programmā atvēlēta atsevišķa sadaļa – “Dzimstības veicināšana”. ASL ieskatā Latvijas ilgtermiņa pastāvēšana nav iespējama bez dzimstības pieauguma un ģimenes stiprināšanas. Izglītības jomas sakārtošanai ASL programmā atvēlēti četri punkti. Partija sola stiprināt lauku skolu tīklu, kas ir īpaši nozīmīgs jautājums reģionos, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās un pašvaldību ierobežotās finansiālās iespējas daudzviet noved pie skolu slēgšanas vai reorganizācijas. Vienlaikus viena no pretrunīgākajām idejām paredz, ka bērniem ar mācīšanās grūtībām izglītība tiktu nodrošināta atsevišķās klasēs un skolās. Tas nozīmē, ka ASL izglītības politikā piedāvā ne tikai stiprināt tradicionālo skolu tīklu, bet arī mainīt līdzšinējo pieeju bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām integrācijai.

Programmas iekšējās drošības blokā nozīmīga vieta atvēlēta iekšējai drošībai. ASL drošības jautājumus saista ne tikai ar militāriem draudiem, bet arī ar valsts spēju kontrolēt savu teritoriju, robežu un iekšējo kārtību. Atsevišķa sadaļa veltīta aizsardzībai. ASL savu drošības politiku veido, ņemot vērā Krievijas radītos militāros draudus un nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Partijas iepriekšējā sabiedriskā darbība arī bijusi cieši saistīta ar Ukrainas atbalstu un Latvijas drošības jautājumiem. Ārpolitikas sadaļā ASL paredz ciešāku sadarbību starp Skandināvijas un Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu. Vienlaikus partija vēlas stiprināt arī divpusējo sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, īpaši NATO ietvaros.

Veselības sadaļā izvirzīts viens no visstrīdīgākajiem programmas priekšlikumiem: valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi būtu pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šāds piedāvājums skar vienu no būtiskākajiem sociālās politikas jautājumiem – kam pienākas valsts finansēta veselības aprūpe? Tāpēc šis ASL priekšlikums, visticamāk, raisīs diskusijas gan par sociālo solidaritāti, gan par to, kā šāda sistēma būtu īstenojama praksē. Programmā atsevišķs bloks veltīts lauksaimniecībai, videi un enerģētikai. Šie jautājumi ASL skatījumā ir saistīti ar Latvijas ekonomisko pašpietiekamību, lauku attīstību un valsts enerģētisko drošību. Šajā programmas daļā līdz ar ekonomiskajiem jautājumiem parādās arī ilgtermiņa valsts drošības aspekts – spēja pašai nodrošināt būtiskus resursus un mazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem. Programmas noslēgumā ASL pievēršas satiksmes politikai. Partija sola pabeigt “Rail Baltica” pamattrasi, vienlaikus izvirzot skarbu nostāju pret turpmāku valsts iesaisti aviokompānijas “airBaltic” finansēšanā.

Austošie līderi

ASL 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 75 kandidātiem. Saraksta redzamākie cilvēki lielākoties pārstāv izteikti nacionāli konservatīvu politisko ievirzi, turklāt vairākiem kandidātiem jau ir pieredze citās politiskajās partijās.

* Pirmais numurs Rīgas sarakstā un partijas premjera amata kandidāts ir jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gadā dzimušais Raivis Zeltīts, kura politiskā karjera sākās nevis ASL, bet gan Nacionālajā apvienībā. No 2014. līdz 2020. gadam viņš bija NA ģenerālsekretārs, kā arī partijas jauniešu organizācijas vadītājs. Tieši Raivja Zeltīta politiskā pagātne ļauj ASL sevi pozicionēt kā alternatīvu Nacionālajai apvienībai. Vienlaikus šeit iezīmējas arī zināma pretruna: partija sevi piesaka kā jaunu politisko spēku, taču tās līderis Latvijas politikā nebūt nav jaunpienācējs.

Otrais ASL Rīgas saraksta numurs ir bijušais 13. Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš, kurš iepriekš pārstāvēja Jauno konservatīvo partiju. Viņš strādājis arī par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru. Sanda Riekstiņa biogrāfijas neparastākā daļa saistīta ar Ukrainu. 2024. gadā viņš kā brīvprātīgais devās uz Ukrainu un piedalījās aktīvā karadarbībā Ukrainas bruņoto spēku sastāvā pret Krieviju.  Trešais Rīgas sarakstā programmēšanas inženieris Andris Velps, kura vārds plaši nav pazīstams.

* Ar pirmo numuru ASL Vidzemes sarakstā kandidē partijas valdes locekle Dace Lindberga, bet ar otro – pensionārs Normunds Žunna, kurš bijis 13. Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas. Trešais Vidzemes sarakstā ir biedrības “Gaudeamus” (Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris)  valdes loceklis, gaisa balona pilots Mārcis Priede.

* Ar pirmo numuru Latgales sarakstā kandidē Rīgas pilsētas tiesas tiesas tulce Aiva Zālīte, ar otro numuru - Rundāles pils muzejā par pētniece Dzintra Spradzenko, bet ar trešo – kuģu operators Āris Pontags.

* Kurzemes saraksta līderis ir ASL valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zalāns, otrais – vēl vien partijas funkcionārs - ASL valdes loceklis Viesturs Arklons, kurš vienlaikus ir arī aktīvs mednieks: partija norāda, ka Viesturs Arklons popularizē ētisku medniecību un tehnoloģiju izmantošanu medībās. Trešais Kurzemē ir Valsts darba inspekcijas vecākais inspektors Juris Leimants.

* ASL Zemgales saraksta augšgalā ir Gatis Ilgažs - Lietuvā reģistrētajā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Walletto” darbinieks, kur ieņem vecākā atbilstības nodrošināšanas speciālista amatu. Otrais numurs ir ASL Jelgavas nodaļas vadītājs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksaminācijas inspektors Edgars Roģis. Trešajā vietā ir Iveta Ziediņa, kura strādā Rīgas Sociālajā dienestā. 

Austoši saulainās problēmas

* Viena no interesantākajām ASL pretrunām saistīta ar tās vadītāja Raivja Zeltīša politisko pagātni. Lai gan ASL sevi pozicionē kā jaunu politisko spēku un alternatīvu līdzšinējai nacionālkonservatīvajai politikai, pats partijas līderis Latvijas politikā nav jaunpienācējs.

* ASL priekšvēlēšanu retorikā īpaši izceļas ļoti stingra nostāja pret imigrāciju. Partija kritizē ne tikai nelegālo, bet arī legālo imigrāciju, uzsverot nepieciešamību ierobežot ieceļošanu un aizsargāt Latvijas nacionālo identitāti. Šāda nostāja ir daudz kategoriskāka nekā vairumam Latvijas politisko spēku.

* Viens no interesantākajiem ASL programmas punktiem ir apņemšanās “nepieļaut islāmisma izplatīšanos”. Problēma ir tā, ka programmā nav pietiekami skaidri paskaidrots, kas tieši tiek saprasts ar “islāmismu” un kādi konkrēti praktiskie pasākumi vai likumu grozījumi būtu nepieciešami šī mērķa īstenošanai.

* Vēl viens īpaši radikāls ASL priekšlikums ir “slēgt austrumu robežu”. Šāda pieeja paredz ļoti stingru robežpolitikas modeli, kurā ieceļošana no austrumiem faktiski tiktu aizliegta, vienlaikus saglabājot iespēju personām izbraukt no Latvijas.

* ASL programmā atrodams arī priekšlikums, ka valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi būtu pieejami tikai Latvijas pilsoņiem. Šis priekšlikums rada virkni ļoti konkrētu jautājumu: kas notiktu ar nepilsoņiem, ilgstošajiem iedzīvotājiem un citām personu grupām, kurām pašlaik ir tiesības saņemt noteiktus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus?

* Partijai gada sākumā vēl nebija nepieciešamo 500 biedru, lai startētu Saeimas vēlēšanās.  Tas ir zīmīgi, ņemot vērā partijas ambīcijas kļūt par vienu no vadošajiem nacionāli konservatīvās politikas spēkiem Latvijā.

* * *

11. septembrī iepazīstināšanu ar deputātu kandidātu sarakstiem turpināsim ar  “Stabilitātei!”.