Eksperti Kulberga 100 dienas premjera amatā vērtē starp "labi" un "viduvēji"

LTV uzrunāto iedzīvotāju vērtējums par valdības pirmajām 100 dienām nav viennozīmīgs, tomēr daļa atzīst, ka jaunais premjers radījis cerības uz pārmaiņām. “Simts dienās neko daudz nevar pateikt, bet, jā, man šeit ir labāk nekā ar iepriekšējo premjeru, kas mums bija,” sacīja Līva.

Savukārt Mareks norāda, ka Kulberga līdzšinējā pieeja Latvijas politikā šķiet neierasta. “Katrā ziņā tas ir kaut kas jauns, līdz šim Latvijā nebijis. Tāda apņēmība līdz šim nav pieredzēta. Pie kā tas novedīs, mēs vēl nezinām, protams, bet, manuprāt, sākums ir ļoti labs, un gribētos redzēt, kā tas turpinās,” viņš sacīja.

Premjera komunikācijas stilu kā vienu no pirmo 100 dienu redzamākajām iezīmēm izceļ arī politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Pēc viņas vērtējuma, Kulbergs komunicējis “ļoti spilgti, ļoti atvērti, brīžam ļoti tieši”, reizēm pat pārkāpjot ierastās pieklājības vai ētikas robežas. Vienlaikus tieši šāds komunikācijas stils, pēc politoloģes domām, uzrunā vismaz daļu Latvijas sabiedrības.

Tomēr ne visiem premjera izteiksmes veids šķiet piemērots. LTV uzrunātais Aivis norādīja, ka valdības vadītājam vēl būtu jāpiestrādā pie valodas un publiskās komunikācijas kultūras. " Varbūt bišķīt valoda jāmācās un varbūt savu iekšā kultūra jāaudzina," norāda vīrietis.

Kaktiņš: valdībai pagaidām dots uzticības kredīts

Lai gan sabiedrības vērtējums par valdības darbu ir uzlabojies, sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš aicina nesteigties šo tendenci interpretēt kā apliecinājumu jau sasniegtiem rezultātiem. “Tā vien izskatās, ka lielā mērā valdības darba vērtējuma uzlabojums ir saistīts ar uzticības kredītu,” sacīja Kaktiņš. "Cilvēki saka, mums ir cerība, ka tiešām varētu būt uzlabojumi, bet man nav indikācijas par to, ka cilvēki šādus uzlabojumus būtu ieraudzījuši."

Politologs Juris Rozenvalds kā vienu no valdības līdzšinējiem panākumiem izceļ drošības jomu. Viņa vērtējumā pāreja no iepriekšējās valdības uz pašreizējo šajā ziņā situāciju ir būtiski uzlabojusi. Taču Rozenvalds uzsver – līdzās panākumiem ir jomas, kurās cilvēki no valdības sagaida nevis paziņojumus, bet konkrētu rīcību.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir nākamā gada valsts budžets. “Mēs neko nezinām, kā tad izskatīsies nākamais budžets,” norādīja Rozenvalds. Viņaprāt, nepietiek ar argumentu, ka pēc vēlēšanām nāks nākamā valdība, kas pieņems turpmākos lēmumus. Sabiedrībai jau tagad būtu jāzina vismaz budžeta galvenās aprises – tostarp tas, kas notiks ar nodokļiem un kā tiks risināti izdevumu jautājumi.

Tieši acīmredzami un izmērāmi rezultāti, pēc politologa domām, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas Kulberga valdībai vēl jāizpilda. Neskaidrību netrūkst arī citās jomās. Jautājumi ir par nevalstisko organizāciju nākotni, veselības aprūpes reformām un virkni citu valdības pieteikto pārmaiņu.

Valdības darbu sarežģī tas, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas un četri koalīcijas partneri arvien izteiktāk cenšas demonstrēt katrs savu politisko pozīciju. Metla-Rozentāle, runājot par domstarpībām izglītības, iekšlietu un migrācijas jautājumos, secina, ka valdības darbā jau jūtama priekšvēlēšanu atmosfēra. Pēc viņas vērtējuma, atsevišķos jautājumos vairāk redzama partiju vēlme pozicionēties pirms vēlēšanām, nevis strādāt kā vienotai komandai.

Domstarpības koalīcijā pēdējā laikā kļuvušas īpaši redzamas. ZZS iebildusi pret valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu un neatbalstīja valsts tālāku iesaistīšanos airBaltic stabilizēšanā, savukārt JV un ZZS skeptiski vērtējušas Nacionālās apvienības pārstāves, izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones virzītās pārmaiņas vispārējās izglītības jomā. Asas domstarpības radušās arī starp Kulbergu un iekšlietu ministru Jāni Dombravu par imigrācijas ierobežošanas pasākumiem.

Starp "labi" un "viduvēji"

Politologi Kulberga valdības pirmās 100 dienas kopumā vērtē piesardzīgi. “Es teiktu – starp labi un viduvēji. Es nevaru teikt, ka viss ir izpildīts,” savu vērtējumu formulēja Rozenvalds. "Es teiktu, ka četru baļļu sistēmā - ļoti labi. Tāpēc, ka ir vairākas izcilas lietas un vairākas teju nesekmīgas lietas. Tādēļ šādu valdību ir ārkārtīgi grūti nomērīt," pauž politoloģe Iveta Kažoka.

Tikmēr Metlas-Rozentāles vērtējums ir kritiskāks – viņa valdības sniegumu ierindotu tuvāk viduvējam. "Man ir tāda sajūta, ka premjeres ir jauns enerģisks klases audzinātājs, kas ielaists 12., kur 12. klase zina, ka drīz būs klases izlaidums. [...] Tāda īsta atdeve un ieinteresētību klases audzinātāja piedāvājumos nav novērojama."

Vairāk skaties video!