Pazemo Latvijas karogu un aizstāv okupantu pieminekli - kādi “valstij lojālie” kandidāti slēpjas LPV saraksta dzīlēs?
Lielāko uzmanību vēlēšanu tuvumā parasti izpelnās sarakstu augšējie kandidāti, taču visnotaļ vērtīgi ir ieskatīties arī atsevišķu partiju piedāvājuma dzīlēs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) gadījumā šajās dzīlēs peld gana daudz vismaz savulaik rupju, prokremliski noskaņotu “zivju”.
Jauns.lv papētīja šos uzvārdus un to nēsātāju iepriekšējos izteikumus un darbus. Saraksts sanāca tik garš, ka būtībā vieglākai uztveršanai nācās to sadalīt divās publikācijās, no kurām šī ir pirmā.
Okupeklis – svēts, latvieši – alu cilvēki
LPV šobrīd izteikti sevi pozicionē kā patriotiski noskaņotu un sola patriotisku valsts vadību, vienlaikus “nešķeļot iedzīvotājus” krievos un latviešos. Taču virkne šīs partijas 15. Saeimas vēlēšanu sarakstā iekļauto personāžu pagātnes izpausmes, kas pa šiem gadiem sakrājušās sociālajos tīklos, gan liecina kaut ko pavisam citu.
Spilgts piemērs ir Jevgēnija Šafraneka, kura uz nākamo parlamentu kandidē ar 7. kārtas numuru no Rīgas.
“Mums uzspļāva. Mūs pazemoja. Mums kārtējo reizi parādīja, ka esam šeit otrā šķira!” šādi Šafraneka – bijusī LTV krievu redakcijas pārstāve – savulaik izteicās vietnē “TikTok”, reaģējot uz 2022. gada 10. maija rīta notikumiem, kad, sakopjot teritoriju kā tas ierasts, ar traktoru tika aizstumti ziedi no tā saucamā “uzvaras pieminekļa” pakājes. Jāatgādina, ka togad ierastais 9. maija tracis krievu valodā Uzvaras parkā vēl noritēja, neskatoties uz ziņām par prātam neaptveramajām zvērībām, kuras sarkanarmiešu pēctece - Krievijas armija pastrādāja Bučā un citviet Ukrainā.
Papildus šim, Šafranekai ir bijis arī dzēlīgs viedoklis par Latvijā piedāvātajām rehabilitācijas iespējām Ukrainas karavīriem un Navaļniju.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Savulaik ar viņu runāja žurnālistiskās pētniecības centrs “Re:Baltica”. Šajā sarunā pašreizējā LPV kandidāte noliedza, ka aizstāvētu Kremļa politiku. Neesot pareizi domāt, ka “visi, kas aizstāvēja [“uzvaras”] pieminekli, uzreiz ir kremlini”.
Par Šafraneku pērn pamanāmi izteicās arī bijušais Krievijas propagandas tīkla “Sputnik” darbinieks Marats Kasems. Viņš apgalvoja, ka atceras LPV kandidāti no vizītēm “Sputnik” Maskavas birojā.
Taču laikam skaļākais, ko Šafraneka pagātnē ir publiski pateikusi ir saistīts ar latviešu pielīdzināšanu alu cilvēkiem.
NRA vēstīja, ka reaģējot uz savulaik 2022. gadā izskanējušo aicinājumu likvidēt Sergeja Eizenšteina ielu Rīgā, Šafraneka teikusi: “Viss, ar ko viņi [latvieši] atšķiras no alu cilvēkiem ir tas, ka zīmējumus uz klintīm ir nomainījusi infografika ar izdomātiem kultūras sasniegumiem!”
Kopš 2022. gada, kad Latvijā parādījās tendence atbrīvoties no “krievu pasaules” elementiem, reaģējot uz šīs “pasaules” izpausmēm Ukrainā, šī bija ierasta prokrievisku un prokremlisku elementu pieeja – kritizēt šādu soli, piesaucot “diženās krievu kultūras izdzēšanu”.
Apsaukā sievietes, pazemo Latvijas karogu
LPV sarakstā 11. kārtas numurs ir atdots Sergejam Belijam. Viņš savulaik demonstrēja īstena vīrieša, džentlmeņa dabu, sociālajos tīklos Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas vizīti Latvijā komentējot šādi: “Priekš kam mums tā stulbene ir vajadzīga? Pabučoties ar šmaru Siliņu [bijusī premjere Evika Siliņa]?”
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Par savu saskarsmi ar Beliju reiz stāstīja arī bijušais žurnālists, aktīvists Krišjānis Kļaviņš, apgalvojot, ka LPV protesta pasākumā viņš stāvējis ar Latvijas valsts karogu un pie viņa Belijs esot pienācis, centies izraisīt fizisku konfliktu un pazemojis Latvijas karogu.
Saskaņā ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības mājaslapā pieejamo 2018. gada publikāciju, Belijs tolaik organizēja divu dienu nometni LDz komandai sporta sacensībās Sočos, Krievijā kopā ar Krievijas dzelzceļa arodbiedrības pārstāvjiem.
“Uhh, kā mēs dienējām!”
LPV sarakstā, izrādās, ir arī vairāki kandidāti, kuri neslēpj nostaļģiju pēc Padomju spēka struktūrām. 23. februāris PSRS laikos oficiāli bija Padomju armijas un Jūras kara flotes diena. Šajā datumā 12. kārtas numura turētājs iekš LPV saraksta – Vladimirs Novikovs – ir dalījies ar melnbaltu fotogrāfiju, kurā redzams PSRS armijas formā, ar Kalašņikova ložmetēju rokās. Klāt pierakstīts teksts “Cik jauni mēs bijām...”.
Šī gan nav vienīgā šāda veida bilde, kuru zīmīgajā datumā sociālajos tīklos ielicis Novikovs. 2025. gadā viņš “Facebook” publicējis foto ar PSRS armijas parādes formas frenci kādā birojā. Blakus krievu valodā rakstīts: “Bet mēs dienējām...”.
Līdzīgi dara arī LPV kandidāts ar 15. kārtas numuru Henrijs Frīdenbergs. Viņa sociālos tīklus caurvij apsveikumi PSRS ēras svētkos, tostarp Sieviešu dienā, un neizpaliek arī standarta melnbaltais foto:
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tajā pašā laikā iekš LPV saraksta ir grūti atrast līdzīgu sentimentu par to, kā šobrīd Valsts aizsardzības dienestu (VAD) izdzīvo mūsu jaunieši. Viens no LPV līderiem Edmunds Zivtiņš, kā Jauns.lv jau vēstīja, lielu daļu sava sociālo tīklu “ētera” ir veltījis, lai no dažādiem leņķiem apšaubītu un kritizētu šo 2023. gadā uzsākto obligātā militārā dienesta paveidu.
Alkohols, tabaka un rokudzelži
Sākumā likās neticami, taču LPV sarakstā pie 33. kārtas numura kaut kā spējis tikt arī Vilnis Visors – uzņēmējs, kurš savulaik sodīts par krāpšanu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, pārvietošanu un realizāciju. Arī par dokumentu viltošanu.
Vēl 2019. gadā Jauns.lv vēstīja par “Centrāltirgus cigarešu mafijas” lietu. Viens no apcietinātajiem šajā sakarā bija Vilnis Visors, kurš, kā liecina "firmas.lv" informācija, tolaik bija valdes loceklis tirgus teritorijas nomniekam "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā".
Atbilstoši kapitāldaļu turētāja Oļega Burova (tolaik GKR) tā laika rīkojumam, RCT uzteica līgumu "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā".
