“Skolotāji ieliks 4 un novēlēs laimīgu dzīvi”: mācību gads sākas ar asiem strīdiem par eksāmenu sliekšņa atcelšanu

IZM sagatavotā grozījumu projekta anotācijā paredzēts no pamatizglītības standarta izslēgt prasību par minimālo centralizētā eksāmena kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu valsts pārbaudes darbā un saņemtu pamatizglītības apliecību. Tas nenozīmē, ka 9. klases eksāmeni tiktu atcelti – skolēniem tie joprojām būtu jākārto. Mainītos sekas gadījumā, ja eksāmenā nav sasniegts noteiktais minimālais rezultāts.

Saskaņā ar jaunāko piedāvājumu pamatizglītības apliecību varētu saņemt skolēns, kurš visos mācību priekšmetos gada vērtējumā ieguvis vismaz četras balles, pat ja, piemēram, matemātikas centralizētajā eksāmenā saņēmis tikai 12%. Vienlaikus 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas eksāmenos paredzēts saglabāt kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē. Tādējādi skolēns ar zemāku rezultātu varētu saņemt pamatizglītības apliecību, bet nevarētu turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības programmā. Viņam būtu iespēja izvēlēties profesionālo izglītību.

Neskatoties uz jaunā mācību gada sākumu, valdība jautājuma izskatīšanu atkārtoti atlikusi, jo koalīcijas partneriem nav izdevies vienoties par IZM piedāvājumu. Tikmēr diskusija par to, vai eksāmena rezultātam jābūt izšķirošam pamatizglītības apliecības saņemšanā, turpinās platformā “X”.

Uzņēmējs Normunds Bergs norādīja, ka publiskajā diskusijā tiekot sajauktas vairākas atšķirīgas lietas – pašu eksāmenu nepieciešamība, minimālais sekmības slieksnis un jaunais dabaszinātņu eksāmens. Viņš uzsvēra, ka eksāmeni nepieciešami, lai objektīvi novērtētu skolēnu zināšanas un skolu spēju iemācīt konkrētu priekšmetu pamatus. “Pēc kā bez eksāmena varētu pateikt – ir skolēni ieguvuši zināšanas vai nav? Kas padodas vieglāk? Kur robi un problēmas?” vaicāja Bergs.

Vienlaikus viņš atzina, ka no profesionālās izglītības un uzņēmējdarbības viedokļa iespējami abi risinājumi – gan minimālā sliekšņa saglabāšana, gan tā atcelšana. “Nav milzu konkurences uz maz sekmīgajiem bērniem. Gadiem turēt pamatskolā nesekmīgo arī milzu jēgas nav,” rakstīja Bergs.

Daļa diskusijas dalībnieku tomēr pauda bažas, ka sliekšņa atcelšana varētu mazināt pamatizglītības apliecības nozīmi. Kāds komentētājs uzsvēra, ka 9. klases eksāmens ir tikai starpposms, nevis mācību procesa finišs. Ja skolēnam nav pietiekamu zināšanu, lai mācītos nākamajā izglītības posmā, formāla nonākšana tajā problēmu neatrisināšot.

Cits “X” lietotājs pieļāva, ka jaunā kārtība ļaušot skolām vienkārši ielikt nesekmīgajiem skolēniem gada vērtējumā četras balles un izsniegt apliecību, lai viņi pamatskolā nepaliktu līdz pilngadībai.

Savukārt citi norādīja, ka skolēni, kuri vēlēsies turpināt mācības vidusskolā un vēlāk studēt, tāpat būs motivēti sasniegt nepieciešamos rezultātus. Būtiskākās izmaiņas skartu jauniešus, kuri nespēj pārvarēt eksāmena slieksni, bet vēlas pabeigt pamatskolu un apgūt profesiju.

Diskusijā iesaistījās arī bijusī izglītības ministre Dace Melbārde, vēršot uzmanību uz to, ka eksāmens 9. klasē jau ir novēlots brīdis, ja mērķis ir ne tikai konstatēt nepietiekamas zināšanas, bet arī tās uzlabot. “Ja mērķis ir zināšanas un to uzlabošana, tad eksāmeni 9. un 12. klasē ir par vēlu. Monitoringa darbi jau pamatskolā ļauj saprast, kur ir problēmas un kas jādara tālāk,” rakstīja Melbārde.

Viņa atgādināja, ka šogad dabaszinātņu un STEM jomā notikuši monitoringa darbi 3. un 6. klasē, diagnosticējošais darbs 9. klasē un obligātais eksāmens 12. klasē.

Bergs tam iebilda, norādot, ka monitoringa darbi un eksāmeni nav savstarpēji izslēdzoši. Viņaprāt, problēma ir tā, ka sabiedrībai nav pieejama pietiekama monitoringa darbu rezultātu analīze un informācija par rīcību, kas pēc šo rezultātu saņemšanas veikta. “Neviens nav kavējis monitorēt un pieņemt mērus. Tik kaut kā publiski nav atrodamas šo darbu analīzes, dinamika un rīcības, kas uzlabotu rezultātus,” rakstīja Bergs.

Reaģējot uz norādi, ka pārmaiņu sagatavošanai nepieciešams laiks, viņš ironizēja: “Pārejas un sagatavošanās ievelkas desmitgadēs. Jo latvietis dzīvo 500 gadus. Nav steigas…”

Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata, ka galvenā problēma nav bijis kāds viens eksāmens vai atsevišķa izmaiņa. Viņasprāt, IZM kļūda bijusi vēlme vienlaikus virzīt pārāk daudz ilgstoši nerisinātu jautājumu.

“Nevajadzēja IZM mēģināt vienā pakā salikt desmit nekustinātas tēmas pa visu perimetru un uz visu banku,” rakstīja Seile.

Arī vairāki vecāki platformā “X” aicināja nepieņemt sasteigtus lēmumus. Kāds tēvs, kura bērni piedalījušies projektā “Skola 2030”, to raksturoja kā neveiksmīgu eksperimentu un mudināja pirms kārtējās reformas ieviešanas “trīsreiz padomāt”.

Tikmēr citi diskusijas dalībnieki pauda nogurumu par ilgstošo vilcināšanos. Viņu ieskatā atkārtota jautājuma atlikšana nozīmē, ka pēc vēlēšanām un amatu pārdales priekšlikumi atkal tiks pasludināti par sasteigtiem, pienāks nākamais mācību gads, bet lēmums joprojām nebūs pieņemts.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone iepriekš brīdināja, ka pašreizējās kārtības saglabāšanas dēļ aptuveni 1500 jauniešu pēc 9. klases varētu rasties grūtības turpināt izglītību. Pašlaik skolēniem, kuri gada vērtējumos ir sekmīgi, bet nav pārvarējuši eksāmena slieksni, pieejams ļoti ierobežots arodizglītības programmu klāsts.

IZM piedāvājums ļautu šiem jauniešiem saņemt pamatizglītības apliecību un pretendēt uz plašāku profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, vienlaikus saglabājot noteiktu eksāmenu rezultātu kā nosacījumu mācību turpināšanai 10. klasē.