Liepājas muzejā atklās izstādi par vācu studentu pretošanos Hitlera režīmam
Kustības „Baltā Roze” dalībnieki Minhenē, 1942. gads. No kreisās: Hans Šolls, viņa māsa Sofija Šolla un Kristofs Probsts. Visiem 1943. gada 22. februārī izpildīja nāvessodu.
Novadu ziņas

Liepājas muzejā atklās izstādi par vācu studentu pretošanos Hitlera režīmam

Jauns.lv

Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) trešdien, 1. oktobrī, pulksten 17.00 atklās izstādi „Baltā roze. Studentu pretošanās kustība Hitlera režīmam. Minhene, 1942-1943”.

Liepājas muzejā atklās izstādi par vācu studentu p...

Izstāde vēstīs par vācu studentu un universitāšu mācībspēku pretošanos nacisma režīma politikai, Kasjauns.lv informēja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa.

1942. gadā vācu studenti un pasniedzēji organizēja pagrīdes organizāciju ar mērķi informēt Vācijas sabiedrību par Ādolfa Hitlera režīma zvērībām un aicināja sacelties pret nacistu ideoloģiju. No 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim tūkstošiem iedzīvotāju Vācijas dienvidu pilsētās savās pastkastītēs atrada „Baltās rozes” brošūras, kuras aicināja pretoties nacionālsociālistiskajam režīmam.

Šīs brošūras slepus veidoja Minhenes Universitātes studenti profesora Kurta Hūbera vadībā. Visas brošūras bija drukātas ar rakstāmmašīnu un pavairotas ar hektogrāfu. To mērķis bija informēt Vācijas pilsoņus, graut viņu aklo ticību Hitleram, pamodināt šaubas viņu sirdsapziņā un likt apzināties vāciešu vainu notiekošajā.

Pirmajā „Baltās rozes” brošūrā jaunieši rakstīja: „Nekas nav tik apkaunojoši tautai ar augsti attīstītu kultūru, kā bez ierunām ļaut sevi „pārvaldīt” vadoņu baram, kas pakļāvies bezatbildīgām un drūmām tieksmēm. Kurš gan no mums apjauš to milzīgo negodu, kas nāks pār mums un mūsu bērniem, kad klapes no acīm nokritīs un nāks gaismā visbriesmīgākie noziegumi, kas pārsniedz jebkuru saprāta mēru?”

1943. gada februārī lielākā daļa pretošanās kustības „Baltā roze” dalībnieku tika arestēti, viņiem piesprieda nāves sodu vai ieslodzīja koncentrācijas nometnēs.

Nāves sods tika izpildīts arī profesoram Kurtam Hūberam, kurš Tautas tiesā 1943. gada 19. aprīlī teica: „Mēs nevēlamies nodzīvot savu īso dzīvi kā vergi važās sasieti, pat ne tad, ja tās būtu materiālās pārpilnības zelta važas.”

Izstādes atklāšanā piedalīsies Frīdriha Eberta fonda Latvijā pārstāvji Verners Rečmans un Deniss Hanovs, Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centra dalībnieki, Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju biedri, Liepājas skolēni un studenti, kā arī pašvaldības pārstāvji. Izstādes atklāšanā muzicēs jauniešu vokālais ansamblis „Gaismiņas” un akordeonists Danils Bogdancevs.

Izstāde „Baltā roze” papildina Liepājas muzeja ekspozīciju „Liepāja okupāciju režīmos” par Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijas laiku Latvijā, par okupantu zvērībām un tautas pretošanās kustību dalībnieku aktivitātēm Liepājā.

Izstāde būs labs palīgs, īpaši skolēniem un studentiem, lai izprastu totalitāro režīmu būtību, rašanās nosacījumus, apstākļus, ideoloģiskos paņēmienus un līdzekļus, kas ierauj daudzas valstis un tautas, pašām to negribot, postošos karos un iznīcībā. Tā kalpos kā telpa diskusijām ar skolēniem un skolotājiem par 20. gadsimta traģisko vēsturi, indivīda nozīmi demokrātijas stabilitātē un aktīvās pilsonības jomā.

Izstāde „Baltā roze. Studentu pretošanās kustība Hitlera režīmam. Minhene, 1942-1943” būs skatāma līdz 30. decembrim. Ieeja bez maksas.

Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto