Vēlēšanu intriga: “Vienotības” dzīvības un nāves jautājums. 15. Saeimas vēlēšanu saraksts nr. 9 - “Jaunā vienotība”

JV sola “stipru Latviju drošā Eiropā”, bet pašai partiju apvienībai priekšā smagākais pārbaudījums – jāpārliecina vēlētāji par savu stiprumu pēc vairākiem gadiem, kuri pavadīti pie varas stūres.

JV priekšvēlēšanu sauklis (“Stipra Latvija drošā Eiropā”) priekšplānā izvirza Latvijas drošību, ekonomisko izaugsmi, stipras ģimenes, izglītību, latviešu valodu un Latvijas piederību Eiropas Savienībai. Partija savā programmā sola “runāt skaidrā latviešu valodā” un uzsver, ka stipra valsts pati uzņemas atbildību par savu drošību un labklājību, nevis gaida, kad to paveiks citi.

Taču ironiskā kārtā pati JV, salīdzinot ar situāciju vēl pirms pāris gadiem, vairs nebūt nav tik stipra. Politiskajam spēkam, kas ilgstoši atradies valdības vadībā, šajās vēlēšanās jācīnās ne tikai par vietām Saeimā, bet arī par savu politisko izdzīvošanu. Turpinot iepazīstināt ar partijām, kas startē 15. Saeimas vēlēšanās, Jauns.lv devītais stāsts ir par “Jauno vienotību”.

No kalna smailes - grāvī

Partiju apvienībā ietilpst “Vienotība” un reģionālās partijas “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei” un Jēkabpils reģionālā partija. Daudzus gadus JV un tās priekštece “Vienotība” bijusi viens no Latvijas politikas noteicošajiem spēkiem. No 2019. līdz 2023. gadam Ministru prezidenta amatā bija Krišjānis Kariņš, bet pēc tam, līdz 2026. gada maijam, valdību vadīja Evika Siliņa. Savukārt no 2009. līdz 2016. gadam valdību vadīja “Vienotības” pārstāvji Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Tas nozīmē, ka JV šajās vēlēšanās dodas ar ļoti būtisku politisko bagāžu – tā nevar norobežoties no Latvijas pēdējo gadu valdības darba, jo pati ilgstoši atradusies pie varas. 

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām JV pozīcijas ir būtiski vājinājušās. 2022. gadā, 14. Saeimas vēlēšanās “Jaunā vienotība” saņēma 18,97% balsu, taču četrus gadus vēlāk partijas reitings ir noslīdējis līdz līmenim, kas tai rada nopietnus draudus palikt ārpus parlamenta. Augustā SKDS socioloģiskā aptaujā JV atbalsts bija noslīdējis zem 5% robežas – līdz 4,2%.

Tādējādi JV nākas risināt ļoti neparastu situāciju – partija, kas gadiem ilgi atradusies valdības spicē, nonākusi situācijā, kad tai vispār jācīnās par palikšanu redzamības lokā. Jau pāris gadus JV strauji zaudē sabiedrības uzticību: 2023. gadā JV vēl bija viena no reitingu līderēm, tomēr krituma tendence jau bija acīmredzama. Piemēram, togad aprīlī partiju atbalstīja 11,1%, bet maijā – 10,8% vēlētāju. Savukārt 2026. gads JV izrādījies īpaši smags. Martā partija piedzīvoja vienu no būtiskākajiem kritumiem, bet vasarā jau noslīdēja zem 5%.

Desmit baušļi vienotībai

Partiju apvienība savu programmu veidojusi ap desmit galvenajiem virzieniem: * “Drošība un aizsardzība”; * “Ārpolitika un latvieši pasaulē”; * “Finanses”; * “Ekonomika, enerģētika un uzņēmējdarbība”; * “Veselība, labklājība un demogrāfija”; * “Valsts pārvalde”; * “Zinātne, inovācijas un tehnoloģijas”; * “Izglītība, latviešu valoda, kultūra un pilsoniskā sabiedrība”; * “Vide, reģioni un infrastruktūra” un * “Tiesiskums”.

Partijas programmas centrā ir ideja par valsti, kas ir droša, ekonomiski spēcīga un cieši integrēta Eiropā. JV uzsver: “Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni.” Tāpat partija sola taisnīgu finanšu politiku un valsts pārvaldību, kas kalpo cilvēkam. Vienotībnieku politiskajiem uzstādījumiem pēc būtības nav kur piesieties, vienīgais jautājums, vai viņi to spēs īstenot.

Ambiciozie skaitļi

JV programmā izvirzīti vairāki konkrēti mērķi. Partiju apvienība sola panākt, lai veselības aprūpes finansējums sasniegtu vismaz 6% no IKP, pētniecībai un attīstībai tiktu novirzīti 3% no IKP, bet aizsardzībai – 5% no IKP. Tāpat programmā minētas investīcijas vairāk nekā 30% no IKP un vismaz 3,5% IKP ekonomikas pieaugums gadā. Vienlaikus programmā nav detalizēti izskaidrots, kā šos ambiciozos mērķus finansiāli nodrošināt, īpaši apstākļos, kad vienlaikus paredzēts palielināt finansējumu vairākām lielām nozarēm.

JV savā programmā uzsver, ka “stipru valsti veido mūsu cilvēki” – saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu, izglītotiem cilvēkiem un stiprām ģimenēm. Partijas priekšvēlēšanu vēstījuma centrā ir arī Latvijas un Eiropas ciešā saikne. JV uzskata, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību un Latvijas spēks vienlaikus ir arī Eiropas spēks.

Noslēgumā partija sola politiku, kas spēj atzīt un labot kļūdas, kā arī izpildīt solīto līdz galam. JV norāda, ka to iespējams panākt, valstij, pašvaldībām, uzņēmējiem, zinātniekiem, nevalstiskajam sektoram un iedzīvotājiem strādājot kopā.

Rīga: no ministriem līdz muižkungam

JV Rīgas saraksta augšgalā izvirzījusi virkni pieredzējušu politiķu, tostarp ministrus un Saeimas deputātus. Taču saraksta tālākajās pozīcijās atrodami arī sabiedrībā pazīstami cilvēki ar ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi – ar diplomātiskā protokola un vides aizsardzības pieredzi līdz darbībai dokumentālajā kino un kultūras mantojuma saglabāšanai.

Ar pirmo numuru Rīgas sarakstā kandidē ārlietu ministre Baiba Braže, kura Latvijas diplomātiskajā dienestā darbojusies vairākus gadu desmitus un ieņēmusi nozīmīgus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece un NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Otrais numurs ir Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam -  vienam no redzamākajiem vienotībnieku politiķiem. Viņš bijis ekonomikas ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts. Arvila Ašeradena loma kļūst īpaši nozīmīga arī tādēļ, ka JV viņu izvirzījusi par savu ministru prezidenta amata kandidātu.

Ar trešo numuru kandidē “tiesiskuma seja” - Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura ir bijusi tieslietu ministre. Ceturtais  numurs atvēlēts Saeimas deputātam Andrejam Judinam, vienam no atpazīstamākajiem Latvijas politiķiem tieslietu jomā. Ar piekto numuru Rīgas sarakstā kandidē Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Līdzās partijas vadošajiem politiķiem Rīgas sarakstā ir arī virkne personību ar ļoti atšķirīgiem dzīvesstāstiem. Irma Kalniņa, kura kandidē kā septītā, ir dzimusi 1950. gadā Ņujorkā (ASV) latviešu trimdas ģimenē un lielu dzīves daļu pavadījusi ASV. Viņas profesionālā pieredze saistīta ar diplomātisko protokolu, etiķeti un komunikāciju. Latvijā viņa plašāk pazīstama arī kā diplomāta un politiķa Ojāra Ērika Kalniņa (1949-2021) dzīvesbiedre. Pēc vīra nāves Irma Kalniņa pati aktīvāk iesaistījās Latvijas politikā un 2022. gadā kļuva par Saeimas deputāti.

Ar 13. numuru kandidē Dzintra Geka-Vaska, kura sabiedrībā pazīstama ne tikai kā politiķe, bet arī kā dokumentālo filmu režisore un producente (ievērojamā komponista Pētera Vaska dzīvesbiedre). Viņa ilgstoši pievērsusies Latvijas vēsturei, īpaši padomju represiju un izsūtīto Latvijas iedzīvotāju likteņu Sibīrijas izsūtījumā dokumentēšanai.

Ar 24. numuru startē Uģis Rotbergs - mežsaimniecības un vides aizsardzības jomas speciālists. Viņš ilgstoši darbojies Pasaules Dabas fondā, tostarp bijis tā valdes Latvijā priekšsēdētājs, kā arī iepriekš bijis Saeimas deputāts. Jānis Lazdāns Rīgas sarakstā atrodams ar 29. numuru. Viņš ir Padures muižas valdes priekšsēdētājs un mākslas maģistrs, viņa vārds cieši saistīts ar Padures muižas atjaunošanu un saglabāšanu (Padures muižā ir tapis TV seriāls pēc Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” motīviem).

Reģionālie līderi

JV Vidzemes vēlēšanu apgabalā saraksta priekšgalā izvirzījusi trīs labi zināmus politiķus:  bijušo ministru prezidenti Eviku Siliņu, veselības ministru Hosamu Abu Meri un Saeimas deputātu Ainaru Latkovski.

Evika Siliņa Saeimas vēlēšanu maratonā piedalās ar būtisku politisko bagāžu – viņa ir premjere, kuras vadītā valdība šā gada maijā krita. Tādēļ viņai vēlēšanu kampaņā jāatbild ne tikai par nākotnes solījumiem, bet arī par iepriekšējās valdības darba rezultātiem.

Hosams Abu Meri Latvijā ir pazīstams ne tikai kā politiķis un ārsts, bet arī ar savu etnisko izcelsmi – dzimis Libānā un Latvijā ieradies jaunībā. Viņš ir viens no retajiem Latvijas nacionālās politikas pārstāvjiem ar Tuvo Austrumu izcelsmi. Bet Saeimas deputāta un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska pieredze, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un drošības jautājumu nozīmes pieaugumu, JV sarakstam ir būtisks trumpis.

Savukārt Latgalē JV saraksta priekšgalā ir kandidāti ar ļoti atšķirīgu profesionālo pieredzi: pirmais - satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, kurš iepriekš bijis arī iekšlietu ministrs; ar otro numuru kandidē Saeimas deputāte Alīna Gendele, bet ar trešo numuru – Saeimas deputāte, dzejniece Anna Rancāne. Viņa ir pavisam cita tipa kandidāte nekā saraksta pirmie divi politiķi. Viņas vārds daudz vairāk saistās ar literatūru, žurnālistiku un Latgales kultūru nekā ar tradicionālo politiku, piemēram, viņas profesionālā dzīve bijusi saistīta ar Daugavpils teātri un laikrakstu “Latgales Laiks”. Latgales sarakstā ir vēl vairāki pazīstami Latgales kultūras darbinieki – Augšdaugavas novada Kultūras centra vadītāja Kristīne Saulīte (nr.8.) un Balvu Tautas teātra režisore Maruta Castrova (nr. 16.).

Kurzemes saraksta priekšgalā JV izvirzījusi vairākus reģionā labi pazīstamus cilvēkus. Pirmā ir kādreizējā Kuldīga mēre un ministre, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Pēc ilgākas pauzes lielajā politikā ar 2. numuru atgriežas Ģirts Valdis Kristovskis, kurš Latvijas politikā pazīstams kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Viņš bijis aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un Eiropas Parlamenta deputāts. Ar trešo numuru kandidē Jānis Neimanis, kurš vada Liepājas sabiedriskā transporta sistēmu. Ceturtais numurs ir Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītājai Evai Kārkliņai. Ar piekto numuru kandidē Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš.

Zemgales saraksta īpatnība ir tā, ka tā galvgalī nav neviena ministra, taču tajā ir vairāki cilvēki ar tiešu pieredzi Saeimā un valsts politikā. Ar pirmo numuru kandidē 14. Saeimas deputāts un JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics. Otrais numurs ir Mārtiņš Limanskis, kura profesionālā darbība saistīta ar uzņēmējdarbību (kandidātu sarakstā viņš norādīts kā pārdošanas konsultants). Ar trešo numuru kandidē Saeimas deputāts Mārtiņš Felss.  Arī ceturtais numurs ir 14. Saeimas deputātam - Mārtiņam Daģim (jelgavniekiem jāņem vērā, ka viņš nav Jelgavas mērs, viņš ir tikai Jelgavas domes priekšsēdētāja vārda un uzvārda brālis)/ Ar piekto numuru kandidē Jānis Reirs, bijušais finanšu un labklājības ministrs, Saeimas deputāts un pašlaik viņš ir Latvijas Airēšanas federācijas prezidents.

Vecās varas skandalozā bagāža

JV lielākais izaicinājums šajās vēlēšanās būs pārliecināt, ka “vecā vara” var kļūt par “jauno sākumu”.

* Viens no nepatīkamākajiem JV mantojumiem ir bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lieta. Tā partijai ir īpaši neērta, jo Krišjānis Kariņš ilgstoši bija viena no JV redzamākajām sejām un vairākus gadus vadīja valdību. Tādēļ JV pirms vēlēšanām nākas politiski distancēties no viena no saviem iepriekšējiem līderiem.

* Vēl viens priekšvēlēšanu laikā plaši apspriests stāsts ir vairāku JV politiķu brauciens uz Komo ezeru Itālijā, kur notika Konrāda Adenauera fonda organizēts seminārs. Pasākumā piedalījās arī Evika Siliņa un citi JV politiķi. Brauciens notika politiķu atvaļinājuma laikā, un tā organizēšanā iesaistītais fonds sedza ar pasākumu saistītās izmaksas. Šis brauciens piesaistīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību. Tas kļuva par vienu no politiski neērtākajiem JV kampaņas stāstiem.

* Vēl viens interesants kampaņas aspekts ir JV piedāvājums apvienot Veselības ministriju un Labklājības ministriju. Savukārt, kad citi politiskie spēki pirms vēlēšanām piedāvāja savas ministriju apvienošanas reformas, JV politiķi šādus priekšlikumus kritizēja kā priekšvēlēšanu gājienus. Tas rada politiski interesantu pretrunu – kad reformu piedāvā pati JV, tas tiek pasniegts kā risinājums, bet citu partiju līdzīgi priekšlikumi tiek kritizēti kā priekšvēlēšanu populisms.

* Vēl viena interesanta lieta ir JV lēmums virzīt Arvilu Ašeradenu kā ministru prezidenta amata kandidātu, lai gan Evika Siliņa pati kandidē vēlēšanās un joprojām ir viena no partijas centrālajām sejām. Tas rada jautājumu, kāpēc partija, kas vēl nesen pilnībā balstīja savu kampaņu uz Eviku Siliņu kā premjeri, vēlēšanu priekšvakarā izvēlas citu premjera kandidātu. Tas nav skandāls, bet politiski tas ir būtisks signāls par JV mēģinājumu mainīt savu tēlu.

* * *

2. septembrī iepazīstināšanu ar 15. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstiem turpināsim ar Jauno konservatīvo partiju.