Aizsardzības dienestā jaunieši “neko nedara”, ar sliedēm uz Krieviju vajagot tāpat - ko par Latvijas drošību līdz šim runājis LPV iekšlietu ministra kandidāts Edmunds Zivtiņš?
Pēc stāšanās “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rindās bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš ātri vien kļuva par vienu no aktīvākajiem, dinamiskākajiem, skaļākajiem un pamanāmākajiem partijas biedriem. Tamdēļ ir nedaudz savādi, ka, jautājumos par valsts drošību un attiecībām ar agresoriem kaimiņos viņa ieteikumi drīzāk aicina nedarīt to vai šo un nepieņemt tādu vai šādus lēmumus.
Uz krēslu 15. Saeimā jau pašreiz kā Saeimas deputāts tautai kalpojošais Edmunds Zivtiņš no LPV kandidē no augstā 1. numura Zemgalē. Partija pieredzes bagāto bijušo policistu, saprotamu iemeslu dēļ šobrīd piesaka kā kandidātu uz iekšlietu ministra amatu.
Tas nozīmē, ka Zivtiņa pārziņā, cita starpā būtu tādi jautājumi kā migrācija, tranzīts ar abām agresorvalstīm kaimiņos un iekšējā drošība, kas mūslaikos, kad Ukrainā jau piekto gadu rit Krievijas uzsākts karš, ļoti uzskatāmi sevi parāda kā neatraujamu no kopējās valsts aizsardzības politikas.
Līdz ar to ir vērtīgi apkopot LPV kandidāta izteikumus, kuri publiskajā vidē šo gadu laikā saglabājušies.
Karavāna rej, jaunieši turpina dienēt
Vēl 2023. gadā kļuva skaidrs, ka Latvija atgriezīsies pie sava veida obligātā militārā dienesta. Šoreiz šis process tika nosaukts par Valsts aizsardzības dienestu (VAD) un sākās ar eksperimentālu brīvprātīgu modeli – 253 jaunieši pieteicās kā pirmie, kas šo dienestu veiks.
Tad, 2024. gadā iesaukumu skaits gandrīz dubultojās – 450 jaunieši vienā iesaukumā. 2025. gadā Latvija pārgāja uz plašāku modeli ar diviem iesaukumiem gadā un pirmo reizi aktīvāk izmantoja nejaušības principa atlasi.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Kopumā pirmajos trīs gados VAD uzsākuši vairāk nekā 1000 jauniešu. Papildu interesants rādītājs: uzlabojās arī sabiedrības atsaucība un nostāja par VAD.
2025. gada vasaras iesaukumam brīvprātīgo skaits (782) bija gandrīz par 200 lielāks nekā iepriekšējā brīvprātīgajā pieteikšanās reizē. Pēc 2026. gada jūlija iesaukuma dienestu uzsāka jau 1277 jaunieši.
Teju visu šo laiku VAD kā ideju ik pa laikam komentēja ļoti daudzi, tostarp arī Edmunds Zivtiņš, kura retorika jāizceļ.
Sākums visnotaļ mērens – 2023. gada 17. martā Zivtiņš TV24 raidījumā “Preses klubs” izsakās, ka saistībā ar VAD esot daudz nezināmā un naudu labāk ieguldīt profesionālā dienesta pilnveidē. Tolaik, ja godīgi, šāds viedoklis bija gana daudziem un būtībā ir bijis pamata arguments iepriekšējos gados, kad kāds ierunājies par obligātā dienesta atjaunošanu.
Taču patriotismu un saliedētu sabiedrību sološās LPV kandidāta Zivtiņa gadījumā tendence ieteikt “nedarīt” ir ļoti uzkrītoša jautājumos, kas skar aizsardzību un drošību. Vēl 2025. gada novembrī televīzijā kritizēja tolaik apspriesto ideju – demontēt sliedes Latvijas austrumu pierobežā, norādot, ka tā ir sabiedrības kaitināšana. Zivtiņš šādu potenciālu rīcību salīdzināja ar ostu slēgšanu un tiltu spridzināšanu.
Tā paša gada decembrī portālam “Delfi” Zivtiņš arīdzan kritizēja šo NBS iniciatīvu, norādot, ka ministrija ir “Progresīvo” pārziņā.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Sliedes uz Krieviju nevajagot aiztikt
Infrastruktūru, kas mūs savieno ar Krieviju LPV kandidāts uz iekšlietu ministra amatu aizstāvēja arī 2026. gada martā, LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Tur Zivtiņš bija teju vienīgais diskusijas dalībnieks, kurš netieši norāda, ka sadarbība ar Krieviju ir jāturpina, jo tā dos ekonomisko izaugsmi. Savukārt sarakstus ar uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju Zivtiņš ieteica neveidot.
Vēl 2024. gada vasarā Zivtiņš sociālajos tīklos uzsvēra, ka ir aizstāvējis partijas līdera Aināra Šlesera iniciatīvu atvieglot valsts valodas pārbaudes vecāka gadagājuma Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā. Arī atslēgšanās no BRELL tīkla, viņaprāt, bija lieka, nepamatota un “panikas celšana”.
Īpaši interesants ir Zivtiņa vēstījums no 2025. gada pavasara, kad Saeimas deputāts pauda bažas, ka Baltijas valstis neiegūs ierasto finansējumu no ASV aizsardzībai, jo Latvijas valdība “pārāk kritizē Trampu”.
Zivtiņš vēl 2025. gada 7. februārī sociālajos tīklos publicēja video, kurā apgalvots, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš un “Jaunā vienotība” ir līdzatbildīgi pie Krievijas kara Ukrainā. Saskaņā ar viņa teikto, 2021. gadā Baltijas valstis nav vēlējušās rast kompromisus, vien eskalējušas situāciju.
Un vēl šī gada janvārī Zivtiņš internetā dalījās ar video, kurā “atsaucoties uz pirmavotiem” norāda, ka aukstajā laikā VAD karavīriem liek tīrīt sniegu bez cimdiem. Saskaņā ar viņa teikto “VAD karavīriem trūkst ekipējuma”, viņi “nereti neko nedara” un “negūst nepieciešamās prasmes”.
