Krīzes gadījumā NBS varēs pārņemt iedzīvotāju nekustamos īpašumus
Valdība otrdien atbalstīja izmaiņas likumā, kas paredz valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām pienākumu krīzes gadījumā nodot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) turējumā nekustamo īpašumu.
Grozījumu Nacionālās drošības likumā mērķis ir nodrošināt, ka NBS komandierim vai viņa pilnvarotai personai, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, militāru darbību rezultātā izraisītas valsti apdraudošas situācijas gadījumā ir tiesības pieņemt lēmumu par valsts, pašvaldību, fizisku un juridisku personu īpašumā vai valdījumā esoša nekustamā īpašuma pārņemšanu NBS turējumā un tā atdošanu atpakaļ.
Likumprojekts paredz noteikt, ka NBS komandierim vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības, savukārt valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums nodot NBS turējumā nekustamo īpašumu vai tā daļu, ja pieņemts attiecīgs lēmums.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka bez Ministru kabineta lēmuma NBS privātpersonas nekustamo īpašumu vai tā daļu var turēt tikai 14 dienas.
Tāpat noteikta Ministru kabineta kompetence noregulēt jautājumus par lēmuma pieņemšanas kārtību, zaudējumu pieprasīšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas metodēm un atlīdzināšanas kārtību.
Likumprojektā ir noteikts maksimālais lēmuma spēkā esamības termiņš ar iespēju to vienu reizi pagarināt. Šāda termiņa noteikšana nodrošina, ka nekustamā īpašuma pārņemšana NBS turējumā tiek piemērota tikai nepieciešamajā apjomā un uz laiku, kas objektīvi ir nepieciešams NBS uzdevumu izpildei.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka operacionālo nepieciešamību apdraudējuma pārvarēšanai katrā konkrētajā gadījumā raksturo dažādi pasākumi un vajadzības, piemēram, inženieru šķēršļu īslaicīga izvietošana, kaujas sistēmu un radaru īslaicīga izvietošana, bruņoto spēku vienību izvēršana, spēku un pozīciju izvietošana, ieņemšana.
