Pēc CSDD kiberuzbrukuma sākts kriminālprocess; vērtēs valdes un padomes atbildību
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dienesta pārbaudē uzdevis vērtēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes un padomes locekļu atbildību saistībā ar kiberuzbrukumā iegūtajiem cilvēku personas datiem, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Ministrs ir ierosinājis dienesta pārbaudi, kas ir jāveic saīsinātā laikā, un pārbaudes rezultātiem jābūt iesniegtiem ministram septembra sākumā.
Dienesta pārbaudē uzdots izvērtēt CSDD valdes un padomes locekļu atbildību un visus apstākļus, lai noskaidrotu, kā tika pieļauta tik apjomīga datu noplūde.
SM uzdots sadarboties ar Valsts policiju un citām drošības iestādēm, jo ministra ieskatā būtiski ir noskaidrot datu nenosargāšanas iemeslus.
Dienesta pārbaudē tiks veikts CSDD notikušā kiberincidenta un tā ietekmes izvērtējums, tostarp izvērtēs kiberincidenta apstākļus, tā ietekmi uz iestādes darbību, informācijas sistēmām, datiem un sniegto pakalpojumu nepārtrauktību. Papildus uzdots izvērtēt CSDD amatpersonu un darbinieku rīcību saistībā ar kiberincidenta novēršanu, atklāšanu un pārvaldību, tostarp noteikto pienākumu un iekšējo procedūru ievērošanu.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka neplāno atkāpties no amata un no CSDD valdes puses nesaskata pārkāpumus.
Aksenoks norādīja, ka CSDD padome ir uzdevusi veikt ārkārtas auditu uzņēmumā, kā arī CSDD ir iekšēja struktūra - Informācijas sistēmu drošības komiteja, kura uzdevusi veikt iekšēju padziļinātu pārbaudi par visiem ar kiberuzbrukumu saistītajiem jautājumiem.
Tikmēr Valsts policija paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Policija jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pēc savas iniciatīvas ir sākusi resorisko pārbaudi, savukārt šodien policijā apliecināja, ka ir sākts kriminālprocess pēc diviem Krimināllikuma pantiem - "Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai" un "Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm".
Patlaban nav skaidrs, kādam nolūkam tika iegūti CSDD dati, kā arī nav informācijas, ka būtu notikusi publiska datu noplūde.
Jau ziņots, ka kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns pirmdien informēja, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc Teivāna paustā, izmeklēšanā konstatēts, ka uzbrukums noticis, izmantojot ievainojamību internetam pieejamā CSDD sistēmā, turklāt nav ievērotas vairākas Ministru kabineta noteiktās prasības A klases informācijas sistēmām, tostarp prasības par daudzfaktoru autentifikāciju un ielaušanās testiem.
Savukārt premjers iepriekš norādīja, ka CSDD valdei un padomei būtu jāuzņemas pilna atbildība par notikušo, tādēļ viņš uzdevis satiksmes ministram vērtēt amatpersonu atbilstību ieņemamajiem amatiem. Premjers arī neizslēdza, ka uzbrukums varētu būt bijis ārvalsts īstenots hibrīduzbrukums Latvijas kritiskajai infrastruktūrai.
