Vai briti no Igaunijas tēmē uz Sanktpēterburgu? Krievija biedē savus iedzīvotājus
Viena britu karavīra frāze par jauna bezpilota lidaparāta iespējām izrādījās lielisks materiāls Krievijas informatīvajai mašīnai. Dažu dienu laikā stāsts par britu droniem Igaunijā pārvērtās vēstījumā par NATO gatavošanos uzbrukumiem Krievijai.
Drāma ne no kā
Stāsts sākās 19. jūlijā ar britu tabloīda “The Sun” publikāciju. Šim izdevumam Lielbritānijā nav tā labākā reputācija, jo tas mēdz meklēt sensācijas tur, kur to nav, un dramatizēt notikumus.
“The Sun” žurnālisti apmeklēja Karaliskās artilērijas karavīrus Tapas militārajā bāzē Igaunijā, kur britu militārpersonas izmēģina jaunus reaktīvos bezpilota lidaparātus “Nyan”. Tie ir vienreizlietojami trieciendroni, kas spēj nolidot vairāk nekā 150 jūdžu jeb aptuveni 240 kilometru. “The Sun” rakstam bija izmantots visai kareivīgs virsraksts – britu karavīri it kā esot “izspēlējuši” dronu triecienus Vladimira Putina dzimtajai pilsētai Sanktpēterburgai. Taču materiāla faktiskā bāze bija daudz prozaiskāka.
Tapa atrodas aptuveni 240 kilometru attālumā taisnā līnijā no Sanktpēterburgas centra. Aptuveni šādā attālumā atrodas arī Kronštates jūras kara flotes bāze un Ļevašovas militārais lidlauks. Kāds britu karavīrs žurnālistiem pastāstīja, ka mācību laikā tika pārbaudīts, vai “Nyan” no bāzes teritorijas spētu sasniegt Sanktpēterburgu. Vienlaikus viņš īpaši uzsvēra, ka reālā maršruta garums būtu atkarīgs no Krievijas pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās karadarbības līdzekļiem.
Tabloīds raksta, ka “Nyan” droni aizstāj “Challenger 2” tanku rotu, kas Igaunijā atradās desmit gadus. Augsta ranga avots Lielbritānijas armijā “The Sun” sacījis: “Tanks var neļaut Krievijai ieņemt teritoriju, bet drons var tai dot triecienu.”
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
“Trenējās triecieniem Sanktpēterburgai”
Tālāk pie darba ķērās Krievijas mediji. Jau pēc dažām dienām “Lenta.ru” publicēja rakstu ar virsrakstu “Britu militārpersonas Igaunijā trenējās triecieniem Sanktpēterburgai ar droniem”. Kā avots tika norādīts tas pats “The Sun”, taču piesardzīgais karavīra formulējums par pārbaudi, vai bezpilota lidaparāts spēj sasniegt pilsētu, pārvērtās apgalvojumā par mācībām “triecienu veikšanai”.
Gandrīz vienlaikus šo versiju sāka tiražēt arī citi Krievijas izdevumi. “Life.ru paziņoja: “Britu militārpersonas trenējās triecieniem Krievijai.” “Moskovskij komsomoļec” rakstīja, ka briti “veikuši mācības dronu triecieniem Sanktpēterburgai no Igaunijas teritorijas”. Līdzīgus formulējumus pārpublicēja arī citas vietnes un ziņu agregatori.
Vēl tālāk aizgāja “Pravda.ru”, proti, britu militārpersonas jau it kā bija “veikušas manevrus, imitējot uzbrukumu Sanktpēterburgai”, turklāt, pēc izdevuma versijas, tika trenēta trieciendronu izmantošana “pret ziemeļu galvaspilsētas svarīgākajiem objektiem”.
Tad parādījās Kronštate
Nākamais posms bija potenciālo mērķu saraksta paplašināšana. “The Sun” sākotnējā publikācijā patiešām bija minēta Kronštates jūras kara flotes bāze un Ļevašovas lidlauks, taču konteksts bija ģeogrāfisks – tie atrodas aptuveni “Nyan” darbības rādiusā no Tapas. No publicētā materiāla neizriet, ka britu militārpersonas būtu oficiāli paziņojušas par šiem objektiem kā treniņuzbrukumu mērķiem.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tomēr drīz vien šī robeža sāka izzust. “Ukraina.ru” – vietne, kurai nav nekāda sakara ar Ukrainu un kas ir Krievijas propagandas resurss – publicēja materiālu ar virsrakstu “NATO trenē kodoltriecienus Krievijai, bet Lielbritānija – dronu uzbrukumus”. Tajā jau tika uzsvērts, ka aptuveni 240 kilometru attālumā no Igaunijas bāzes atrodas “Krievijas Jūras kara flotes stratēģiskais objekts – Kronštate”.
Rezultātā lasītājam tika piedāvāta jau pavisam cita aina – nevis britu militārpersonas novērtē jauna ieroča iespējas NATO austrumu flangā, bet gan alianse faktiski piemeklē Krievijas militāros objektus potenciālajiem triecieniem.
Tieši šo informatīvo transformāciju atzīmējis arī neatkarīgais analītiskais avots “Baltic Monitor”. Pēc tā vērtējuma, stāsts par “triecienu trenēšanu Sanktpēterburgai un Kronštatei” balstījās uz vienu sākotnējo tabloīda publikāciju un pēc tam tika masveidā izplatīts, tostarp anonīmajā “Pravda” tīklā. “Baltic Monitor” neatrada neatkarīgu apstiprinājumu tam, ka britu militārpersonas patiešām būtu rīkojušas mācības tieši pēc uzbrukuma Sanktpēterburgai un Kronštatei scenārija.
Kas zināms par britu droniem?
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija jau februārī noformēja uzņēmuma “Callen-Lenz” ražoto “Nyan” bezpilota lidaparātu iepirkumu gandrīz piecu miljonu sterliņu mārciņu vērtībā bez PVN. Oficiālajā dokumentācijā šis aparāts tieši nosaukts par “One Way Effector” – vienreizlietojamu trieciendronu. Turklāt iepirkuma mērķis ir stiprināt “dziļo triecienu” spējas Lielbritānijas spēkiem, kas piedalās operācijā CABRIT, proti, britu militārajā klātbūtnē Igaunijā.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
16. jūlijā Lielbritānija un Igaunija paziņoja par jaunu aizsardzības sadarbības ceļa karti. No 2027. gada aprīļa britu spēkiem paredzēts pāriet no bruņutehnikas kaujas grupas uz mobilāku struktūru “Mobile Anti-Armour Force”, savukārt Lielbritānijas kontingenta skaits palielināsies no aptuveni 800 līdz 1200 karavīru. Jaunais formējums būs aprīkots ar augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparātiem, moderniem ieročiem un mobilajām platformām.
Londona neslēpj, ka šīs pārmaiņas cita starpā balstītas Ukrainas kara pieredzē. Taču Lielbritānijas oficiālais skaidrojums būtiski atšķiras no Krievijas informatīvajā telpā radītā naratīva – britu Aizsardzības ministrija runā par NATO teritorijas aizsardzību un Krievijas iespējamās agresijas atturēšanu. Oficiālajā paziņojumā nav ne Sanktpēterburgas, ne Kronštates, ne Ļevašovas, ne arī apgalvojumu par gatavošanos uzbrukumam Krievijai.
Ideāls materiāls propagandai
Šis stāsts labi parāda vienu no efektīvākajiem mūsdienu dezinformācijas mehānismiem. Lai radītu iespaidīgu vēstījumu, nav obligāti jāizdomā viss notikums no sākuma līdz beigām. Daudz pārliecinošāk ir paņemt vairākus reālus faktus un pakāpeniski mainīt to nozīmi.
Britu trieciendroni patiešām atrodas Igaunijā. To darbības rādiuss patiešām teorētiski ļauj sasniegt Sanktpēterburgas apkārtni. Britu karavīrs patiešām runāja par šādas iespējas pārbaudi. Lielbritānija patiešām stiprina savu militāro grupējumu NATO austrumu flangā – un visi lieliski zina, kāpēc tā to dara.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Taču pēc tam starp šiem faktiem parādās jaunas saiknes: darbības rādiusa pārbaude kļūst par “trieciena imitēšanu”, ģeogrāfiski sasniedzami objekti – par “izraudzītiem mērķiem”, bet Lielbritānijas kontingenta modernizācija – par NATO gatavošanos uzbrukumam Krievijai.
Pēdējais apgalvojums ir gluži kā ķirsītis uz Krievijas propagandas tortes. Tieši ar stāstu par “NATO gatavoto uzbrukumu Krievijai” Kremlis cenšas attaisnot arī savu iebrukumu Ukrainā. Tas ir viens no Krievijas dezinformācijas pastāvīgajiem vadmotīviem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai briti no Igaunijas tēmē uz Sanktpēterburgu? Krievija biedē savus iedzīvotājus" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
