Eksprezidenti, ministri un citas pazīstamas personas apmeklē 100 gadu jubileju nesagaidījušā trimdas gleznotāja un dramaturga Staprāna izstādes un viņa atmiņu grāmatas atklāšanu. FOTO

LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva atzīmēja, ka Staprāna simtgades izstādes iecere ietver vēlēšanos izcelt līdz šim Latvijā neredzētus darbus un veidot kompaktu, bet piesātinātu stāstu par meistara daiļradi no pašiem agrīnākajiem darbiem 20. gadsimta 50. gados līdz pēdējiem, ko viņš gleznojis 21. gadsimtā.

Pagājušā gada pavasarī izstādes kuratorei Elitai Ansonei bija iespēja mākslinieka darbnīcā Sanfrancisko atlasīt gleznas izstādei LNMM. Izveidotā kolekcija ļauj izsekot, kā 70 gadu garumā mainījies Staprāna glezniecības rokraksts.

LNMM uzsver, ka Staprāna māksla uzplauka abstraktā ekspresionisma ziedu laikos. Taču, lai cik abstrakti Staprāns centās gleznot, viņu arvien "vilka" pie figuratīviem ainaviskiem vai kluso dabu motīviem, un pie tiem arī mākslinieks palika, ierindojoties Kalifornijas Līča piekrastes glezniecības lokā.

Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas" aptver plašu pieredzes loku - no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai izaugsmei ASV.

Staprāns kļuvis par vienu no pasaulē pazīstamākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem. Viņš visu mūžu ne tikai gleznojis, bet arī rakstījis lugas latviešu valodā, kas iestudētas gan Latvijas, gan trimdas teātros. 2003. gadā Staprānam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Grāmatas literārā redaktore un pēcvārda autore ir Ieva Struka, korektors ir Arturs Hansons, bet grāmatas vāka un dizaina autors ir Klāvs Priedītis. Savukārt grāmatas priekšvārda autores ir mākslinieka meitas Mareta Staprāns-Bārlova un Alda Staprāne-Medne.

Otrā pasaules kara beigās Staprāns 18 gadu vecumā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Jau 1947. gadā ģimene ieceļoja ASV un apmetās uz dzīvi Seilemā, Oregonā. 1948. gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā Staprāns sāka studēt glezniecību un drāmu, iegūstot bakalaura grādu, bet mākslas maģistra darbu aizstāvēja Kalifornijas Universitātē Bērkli. Vēlāk par viņa mājām kļuva Sanfrancisko, kur Staprāns veidoja savu mākslinieka un dramaturga karjeru.

60. gados viņš kopā ar dzīvesbiedri zinātnieci Ilonu Staprāni nelegāli ieradās Latvijā no Maskavas. 1972. gadā mākslinieks nosūtīja gleznas izstādei Rīgā, taču kultūras dzīves funkcionāri jau nākamajā dienā to slēdza un padarīja publikai nepieejamu. Latvijā ar Staprāna daiļradi plašāk iepazinās 2006. gadā, kad LNMM notika līdz šim mākslinieka apjomīgākā izstāde dzimtenē.

Staprāns savā mūžā sarīkojis vairāk nekā 60 personālizstādes. Autora darbi atrodas Sanfrancisko Mākslas muzeja, Kalifornijas Ouklendas muzeja, Losandželosas Valsts mākslas muzeja, Sanhosē Mākslas muzeja, Portlendas Mākslas muzeja, Pasadīnas Mākslas muzeja, Fīniksas Mākslas muzeja, Krokera Mākslas muzeja, Santa Barbaras Mākslas muzeja, Hjūstonas Mākslas muzeja, Džona F. Kenedija Mākslas muzeja ASV un LNMM krājumā.

Staprāns aizsaulē aizgāja 29. janvārī 99 gadu vecumā savās mājās Sanfrancisko.

Drīz pēc mākslinieka nāves kāds poļu tēvs un meita atzina savu vainu ilgstošā viltojumu shēmā, apkrāpjot mākslas galerijas un izsoļu namus un liekot tiem iegādāties slavenu mākslinieku, piemēram, Endija Vorhola, Benksija un Pablo Pikaso darbu viltojumus. Cietušo skaitā bija arī Staprāns. Federālie prokurori paziņoja, ka 50 gadus vecais Ervins Bankovskis un 26 gadus vecā Karolīna Bankovska pasūtīja māksliniekam Polijā radīt vismaz 200 viltojumu, šādi apkrāpjot pircējus par vismaz 2 miljoniem dolāru.

2023. gada martā Staprāna pārstāvji uzzināja par izsolē piedāvāto viltoto gleznu “Triple Boats”. Dažas dienas pēc tam, kad pārstāvji sazinājās ar izsoļu namu, glezna tika pārdota pircējam par 60 000 dolāru, norādīja prokurori.