Paraksta līgumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla
Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA "Jūras vējš" par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla, īstenojot Karostas kanāla izpētes pilotprojektu, informēja Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Pilotprojekta mērķis ir atrast labāko tehnoloģisko risinājumu lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 hektāru platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398 321,70 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.
Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 hektāru platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki izceļamie priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir deviņi metri, tad šajā teritorija atrodas "L" burta formas padziļinājums līdz 13 metriem, kur dūņu kārta ir biezāka.
"Karostas kanāls ir pilsētai un ostai svarīgs objekts, diemžēl ar vēsturisku piesārņojumu, un, kamēr tas nav attīrīts no dažāda lieluma priekšmetiem un izsmeltas piesārņotās nogulsnes, pastāv dažādi vides riski," atzina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš, aicinot iedzīvotājus būt saprotošiem darbu veikšanas periodā, jo skaidrs, ka, veicot priekšmetu izcelšanu, piesārņotās dūņas tiks izkustinātas un var radīt nepatīkamas smakas un piesārņojumu kanāla ūdens virskārtā.
"Jūras vējš" Karostas kanālā jau strādājis iepriekš un pirms aptuveni astoņiem gadiem veicis nogrimuša kuģa vraka izcelšanu iepretim Ūdenslīdēju mācību centram. Pēc līguma parakstīšanas SIA "Jūras vējš" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņiks atzina, ka uzņēmums ir gatavs veikt lielāku un mazāku priekšmetu izcelšanu no kanāla, jo pirms dalības konkursā rūpīgi to izpētījis, veicot gan zemūdens filmēšanu, gan izmantojot ūdenslīdējus. Tāpat Čerņiks apstiprināja, ka uzņēmuma līdzšinējā pieredze gan kuģu vraku izcelšanā, gan citos zemūdens darbos palīdzēs veiksmīgi utilizēt sprādzienbīstamus priekšmetus, ja tādi šajā teritorijā tiks atrasti. Vienīgais šķērslis varētu būt agra ziema ar lielu salu, kas ierobežotu darbu veikšanas tempu.
Jau tuvākajā laikā Liepājas SEZ pārvalde izsludinās vēl vienu iepirkumu, lai noskaidrotu labāko tehnoloģiju dūņu izsmelšanai un noglabāšanai aiz rievsienas, bet jau nākamgad plānots izcelt nogrimušos priekšmetus visā Karostas kanāla teritorijā. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 kvadrātmetri, no kuriem attīrāmā platība ir 780 000 kvadrātmetru.
Liepājas ostas Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas izveidota 20.gadsimta sākumā. No 1945.gada līdz 1994.gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorija, kurā atradās jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Šo gadu laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi nopietnas ekoloģiskas problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.
Līdz šim veiktās izpētes liecina, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem ir piesārņoti aptuveni 650 000 kubikmetru Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.