Nākotnes pilsētās prioritāte ir cilvēks, nevis auto

Riga Waterfront attīstības filozofija balstās uz principu, ka prioritāte ir cilvēkam. Automašīnas saglabāsies, taču tās netiks uzskatītas par galveno pārvietošanās veidu. Visa teritorijas plānošana ir veidota tā, lai pirmām kārtām būtu ērti un droši gājējiem.

Viens no būtiskākajiem risinājumiem ir tas, ka ielas un gājēju zonas būs vienā līmenī, bez tradicionālajām augstajām apmalēm. Atšķirības starp transporta un gājēju telpu tiks veidotas ar bruģējumu, krāsām, taktilajiem elementiem, kokiem, krūmiem un citiem apstādījumiem. Tas ļaus cilvēkiem brīvi pārvietoties, vienlaikus saglabājot drošību. Arī ēku pirmie stāvi būs vienā līmenī ar publisko telpu, radot dabisku un nepārtrauktu pilsētvidi.

Automašīnu loma būs ierobežota

Projektā paredzēts, ka automašīnas teritorijā nevarēs novietot publiskajā ārtelpā. Autostāvvietas atradīsies ēku pazemes stāvos, savukārt apmeklētājiem būs paredzētas mobilitātes mājas jeb daudzstāvu autostāvvietas. Pirmajā attīstības posmā plānota viena liela autostāvvieta Eksporta ielas pusē, lai cilvēki varētu atstāt automašīnas un tālāk pārvietoties kājām.

Teritorijā būs tikai viens galvenais auto kustības maršruts, kas nodrošinās piekļuvi dzīvojamajām ēkām, un maksimālais braukšanas ātrums būs 30 km/h, tādējādi prioritāti saglabājot gājējiem un velobraucējiem.

Attīstītāji veikuši transporta modelēšanu un infrastruktūras ietekmes analīzi. Aprēķinos paredzēts, ka uz vienu dzīvokli būs vidēji 0,5 automašīnas, kas atbilst normatīvajām prasībām un iecerētajai pilsētvides koncepcijai.

Centrā veloinfrastruktūra

Īpašs uzsvars projektā likts uz mikromobilitāti, īpaši velobraukšanu. Visai teritorijai cauri vedīs veloceliņi, nodrošinot iespēju ar velosipēdu nokļūt jebkurā projekta vietā. Katrā ēkā būs velonovietnes, tāpat arī publiskajā ārtelpā būs daudz drošu vietu velosipēdu novietošanai. Šāda pieeja sakrīt ar Rīgas kopējo attīstības virzienu, jo pilsēta cenšas samazināt automašīnu skaitu un virzās uz videi draudzīgāku mobilitāti.

Projektā strādā transporta konsultanti, kuri cieši sadarbojas ar Rīgas pašvaldību un savus risinājumus pielāgo pilsētas ilgtermiņa mobilitātes plāniem, kuru galvenais virziens ir automašīnu izmantošanas samazināšana. Projekts nav tikai par infrastruktūru – tas ir arī par dzīvesveidu. Cilvēki arvien vairāk domā par veselību un vēlas vairāk pārvietoties kājām vai ar velosipēdu, nevis automašīnu.

Zaļā pilsētvide

Visa Riga Waterfront teritorija būs orientēta uz publiski pieejamu vidi. Praktiski visa teritorija nebūs nožogota, un aptuveni 90% privātās teritorijas būs publiski pieejama. Paredzētas ievērojamas investīcijas publiskajā ārtelpā – apzaļumošanā, vides objektos, kokos, apgaismojumā un ainavu arhitektūrā. Attīstītāji īpaši uzsver, ka ļoti rūpīgi tiek izvērtēts, kādi koki tiks stādīti, kāds būs apgaismojums un kā kopumā izskatīsies ielas telpa. Zaļā domāšana un ilgtspēja tiek minēta kā viens no projekta pamatprincipiem. Galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēki pilsētvidē justos ērti un vēlētos uzturēties ārpus telpām.

Rīga pakāpeniski kļūst draudzīgāka velobraucējiem. Pilsētā tiek izbūvēti jauni veloceliņi, cilvēki kļūst saprotošāki pret velobraucējiem, un arvien vairāk tiek veidota infrastruktūra, kas ļauj droši pārvietoties ar velosipēdu. Tiek atzīts, ka vēsturiskā centra un UNESCO statusa dēļ pārmaiņas nav vienkāršas, tomēr pilsēta attīstās pakāpeniski, piemēram, izbūvējot promenādes un savienojumus gar Daugavu.

Rīgas centra turpinājums

Riga Waterfront projekts aptvers aptuveni 50 hektārus, tajā būs apmēram piecus kilometrus gara promenāde un paredzēti aptuveni 8000 dzīvokļu. Attīstība notiks vairākos posmos. Pirmajā piecu gadu posmā paredzēts izbūvēt promenādi un pamata infrastruktūru, lai teritorija jau varētu funkcionēt kā pilnvērtīga pilsētas daļa.

Tas netiek plānots kā izolēts rajons. Projekts tiek integrēts apkārtējā pilsētvidē, īpaši sasaistot to ar Viesturdārzu un vēsturisko centru. Attīstītāji uzsver, ka tiek ievēroti visi UNESCO aizsardzības zonas nosacījumi un arhitektūra tiek veidota kā dabisks Rīgas centra turpinājums, nevis pilnīgi jauna, no pilsētas atrauta vide.

Projektā paredzēts radīt arī vairākus arhitektoniskus akcentus, kas nākotnē varētu kļūt par Rīgas simboliem. Kā piemērs minēts skatu tornis, kas iecerēts nākamajās attīstības kārtās. Attīstītāji vēlas radīt objektu, kas līdzīgi kā Eifeļa tornis Parīzē kļūtu par pilsētas atpazīstamības zīmi. Tādēļ projektā iesaistīti starptautiski arhitekti ar pieredzi augstas kvalitātes objektu projektēšanā citās valstīs.

Pilsētas kustība un dzīvīgums

Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas teic, ka mikromobilitāte ir daļa no pilsētas kustības un dzīvīguma. Vienā kustības spektra galā ir gājēji, otrā – sabiedriskais transports, vilcieni un tramvaji, bet starp tiem atrodas dažādas mikromobilitātes formas.

Viņš īpaši izceļ velosipēdus, norādot, ka Rīga kā līdzena pilsēta ir ļoti piemērota braukšanai ar velosipēdu. Mikromobilitātē viņš ietver arī skūterus. Visi kopā tie veido pilsētas dzīvīgumu, un ir svarīgi, lai cilvēki varētu pārvietoties pilsētā, un starp dažādiem transporta veidiem ir jābūt līdzsvaram.

Pēteris Ratas norāda, ka mikromobilitātē galvenokārt nozīme ir velosipēdiem un skūteriem, un pašvaldība cenšas uzlabot apstākļus to izmantošanai. Runājot par pilsētas attīstību kopumā, viņš skaidro, ka pašvaldības mērķis ir uzlabot infrastruktūru tā, lai samazinātu konfliktus starp automašīnām, velobraucējiem un gājējiem. Galvenais ir panākt drošu vidi, kur šie satiksmes dalībnieki savā starpā nekonfliktē. Pilsētā jāveido patīkama vide, pirmām kārtām domājot par gājēju, jo tieši cilvēki, kuri staigā pa pilsētu, rada tās dzīvību un atmosfēru.

Spriežot pēc redzētā maketa un prezentācijām, par Riga Waterfront Pēteris Ratas uzteic to, ka tajā paredzēts dot priekšroku gājējiem un velobraucējiem. Pēc viņa domām, tas ir labs paraugs, kā līdzīgu pieeju varētu izmantot arī citās Rīgas vietās.

Biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis Ņikita Cunskis norāda, ka Rīgā šobrīd arvien vairāk tiek attīstīti mobilitātes punkti, kuros cilvēki var ērti kombinēt dažādus pārvietošanās veidus. Piemēram, cilvēks var atbraukt ar velosipēdu līdz kādai stacijai vai mobilitātes punktam un tālāk pārsēsties citā transporta veidā.

Viņaprāt, Riga Waterfront šajā kontekstā labi iekļaujas: ja iecere tiks īstenota, tas varētu kļūt par vienu no lielākajiem mikromobilitātes infrastruktūras ieviesējiem Rīgā. Viņš uzsver, ka projektam būtu svarīgi veiksmīgi integrēties kopējā pilsētas sistēmā, lai tas nekļūtu par atsevišķu, izolētu teritoriju jeb anklāvu. Runājot par kopējo mikromobilitātes attīstību Rīgā, Ņikita Cunskis uzsver, ka būtiskākais jautājums ir, kā dažādi projekti tiks savienoti savā starpā. Nav pietiekami izveidot atsevišķus veloceļus vai infrastruktūras posmus – tiem ir jāveido vienots tīkls, kas ļauj cilvēkiem ērti pārvietoties pa visu pilsētu.