Kāpēc vienas un tās pašas zāles kaimiņu aptiekās var maksāt pavisam atšķirīgi?
Viena un tā pati zāļu paciņa vienā aptiekā maksā, piemēram, 5 eiro, bet citā – 7 vai pat 8 eiro. Kāpēc cena atšķiras, ja ražotājs, aktīvā viela, deva un tablešu skaits ir pilnīgi vienādi?
Iespējams, daudziem ir gadījies aptiekā nopirkt ierastās zāles, bet vēlāk pamanīt, ka citā aptiekā tieši tā pati paciņa maksā lētāk. Vai aptiekas drīkst vienām un tām pašām zālēm noteikt atšķirīgu cenu?
Atbilde ir – jā, taču viss atkarīgs no tā, vai zāles ir recepšu vai bezrecepšu medikaments.
Bezrecepšu zālēm cenas var būt ļoti atšķirīgas
Vislielākās cenu atšķirības parasti iespējamas bezrecepšu medikamentiem. Aptiekām šajā gadījumā ir lielāka brīvība noteikt gala cenu.
To ietekmē vairāki faktori – par kādu cenu aptieka konkrētās zāles iegādājusies no piegādātāja, kādi ir sadarbības nosacījumi, kādu uzcenojumu aptieka piemēro un kāda ir konkrētās aptiekas vai aptieku tīkla komerciālā politika.
Tāpēc viena un tā pati pretsāpju līdzekļa, pretalerģijas medikamenta vai cita bezrecepšu preparāta paciņa divās aptiekās patiešām var maksāt atšķirīgi.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Situāciju vēl vairāk sarežģī akcijas. Viena aptieku ķēde konkrētajām zālēm uz laiku var noteikt zemāku cenu, kamēr citā aptiekā tās pašas zāles tiek pārdotas par ierasto cenu.
Vienām zālēm var būt vairākas cenas
Arī pircējam redzamā cena ne vienmēr ir viena un tā pati. Aptiekās var būt standarta cena, klienta kartes cena, akcijas cena vai īpaša cena, ja zāles tiek pasūtītas internetā.
Tāpēc, salīdzinot cenas, jāskatās ne tikai uz lielāko cenu, kas redzama plauktā, bet gan uz to, cik pircējam konkrētajā situācijā būs jāsamaksā.
Arī internetaptiekas cena ne vienmēr sakritīs ar cenu klātienes aptiekā. Interneta veikalā var būt citas akcijas, atlaižu nosacījumi vai cenu politika.
Bet kā ir ar recepšu zālēm?
Ar recepšu medikamentiem situācija ir citāda, jo to cenu veidošanu regulē daudz stingrāki noteikumi.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Latvijā no 2025. gada 1. janvāra ir ieviesta jauna recepšu zāļu cenu un aptieku uzcenojumu aprēķināšanas kārtība. Tā nosaka, kā veidojas zāļu cena vairumtirdzniecībā un aptiekā, tādējādi ierobežojot iespēju aptiekām brīvi piemērot jebkādu uzcenojumu.
Tas gan nenozīmē, ka identiskas recepšu zāles visās aptiekās obligāti maksās pilnīgi vienādi. Regulējums nosaka cenu veidošanas kārtību un maksimālo cenu, taču aptieka medikamentu drīkst pārdot arī lētāk par noteikto maksimumu.
Tātad arī recepšu zāļu gadījumā atsevišķās situācijās var būt cenu atšķirības.
No 2026. gada mainījusies arī maksa par farmaceita pakalpojumu
Zāļu cenu sistēmā izmaiņas turpinājās arī 2026. gadā.
No 1. jūlija, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, pacientam vairs nav jāmaksā 0,75 eiro par farmaceita pakalpojumu – šo summu sedz valsts.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Dārgākiem recepšu medikamentiem maksa par farmaceita pakalpojumu noteiktos gadījumos saglabājas.
Savukārt no 1. septembra paredzēts, ka cilvēkiem ar I invaliditātes grupu valsts pilnībā segs 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu, iegādājoties jebkuras recepšu zāles neatkarīgi no to cenas.
Reformas ietekmējušas arī pacientu izdevumus
Veselības ministrijas dati liecina, ka pēc jaunās zāļu cenu aprēķināšanas kārtības ieviešanas pacientu izdevumi par recepšu medikamentiem kopumā ir samazinājušies.
2026. gada martā valdībai prezentētā analīze liecināja, ka zāles cenu kategorijā no 5 līdz 10 eiro vidēji kļuvušas par 92 centiem jeb 12% lētākas.
Medikamentiem 10 līdz 25 eiro cenu kategorijā vidējais samazinājums sasniedza 3,27 eiro jeb 21%, bet zālēm, kas maksā vairāk nekā 25 eiro, cena vidēji samazinājās par 12,61 eiro jeb aptuveni 20%.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Ieguvums īpaši būtisks var būt cilvēkiem, kuri ikdienā lieto vairākus recepšu medikamentus. Veselības ministrijas dati liecina, ka pacientiem, kuri lieto sešas vai vairāk recepšu zāles, kopējie izdevumi atsevišķos gadījumos, ieskaitot farmaceita pakalpojuma maksu, samazinājušies pat par 32%.
Lētākas zāles ne vienmēr nozīmē citas zāles
Ir vēl viena situācija, kas pircējus var mulsināt. Aptiekā farmaceits var piedāvāt lētāku medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu, taču ar citu tirdzniecības nosaukumu.
Šajā gadījumā tās vairs nav vienas un tās pašas zāles, bet gan divi dažādi medikamenti. Viens var būt oriģinālais medikaments, bet otrs – ģenēriskas zāles jeb ģenēriskais medikaments.
Ja ģenēriskās zāles satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā devā un atbilst noteiktajām kvalitātes un efektivitātes prasībām, zemāka cena pati par sevi nenozīmē, ka tās ir sliktākas.
Atšķirties var ražotājs, palīgvielas, tabletes izskats, iepakojums un, protams, cena.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tāpēc, salīdzinot divus medikamentus, nevajadzētu skatīties tikai uz nosaukumu uz paciņas. Svarīgi pārbaudīt aktīvo vielu, tās devu, zāļu formu un tablešu vai devu skaitu iepakojumā.
Vai dārgākas zāles nozīmē, ka tās ir labākas?
Ne vienmēr.
Augstāka cena pati par sevi nenozīmē, ka medikaments būs efektīvāks vai darbosies labāk nekā lētāks preparāts ar to pašu aktīvo vielu un atbilstošu devu. Cenu var ietekmēt zīmols, ražotājs, iepakojums un aptiekas vai ražotāja komerciālā politika.
Tomēr pašam mainīt ārsta izrakstītās zāles tikai cenas dēļ nevajadzētu.
Ja konkrētais medikaments šķiet pārāk dārgs, visvienkāršākais risinājums ir pajautāt farmaceitam, vai pieejams lētāks preparāts ar tādu pašu aktīvo vielu un devu un vai konkrētajā gadījumā to drīkst aizstāt.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Tādējādi pirms nākamās zāļu paciņas iegādes ir vērts ne tikai paņemt pirmo ierasto iepakojumu, bet arī salīdzināt cenas un noskaidrot, vai aptiekā pieejama lētāka alternatīva.
