FOTO, VIDEO: Latvijas izpletņlēcēji gatavi vēsturiskam lēcienam: deviņi cilvēki debesīs centīsies paveikt to, kas Latvijā vēl nav izdevies

Tas nebūs vienkārši lēciens no lidmašīnas. Tas būs precīzs komandas darbs vairāku kilometru augstumā, kur katra kustība un katra sekunde būs izšķiroša.

“Skydive Latvia” izpletņlēcējs un instruktors Reinis Rutentāls stāsta, ka šis ir nākamais solis Latvijas izpletņlēkšanas attīstībā – pārbaudīt savas spējas un parādīt, ka arī Latvijā ir sportisti, kas spēj paveikt ko vairāk nekā tikai baudīt adrenalīnu brīvdienu lēcienos.

Rekords, kurā svarīgs nav ātrums, bet cilvēku skaits

Izpletņlēkšanā brīvais lidojums jeb “free fly” ir viena no sarežģītākajām disciplīnām. Atšķirībā no klasiskā lidojuma, kur izpletņlēcēji brīvajā kritienā pārvietojas guļus pozīcijā ar vēderu pret zemi, “free fly” ļauj lidot dažādās pozās – stāvus, sēdus vai pat ar galvu uz leju.

Tieši šādā disciplīnā Latvijas izpletņlēcēji vēlas uzstādīt jaunu rekordu.

“Ja klasiskajā formācijā cilvēkiem ir vieglāk apgūt lidošanu uz vēdera un Latvijā šajā disciplīnā rekords šobrīd ir 29 cilvēki, tad tagad mēs gribam izmēģināt kaut ko daudz sarežģītāku – brīvo lidojumu ar galvu uz leju,” skaidro Rutentāls.

Plāns ir vienā lēcienā gaisā izveidot formāciju ar deviņiem izpletņlēcējiem, bet desmitais cilvēks būs operators, kurš visu procesu nofilmēs un fiksēs rekorda mēģinājumu.

Brīvajā kritienā sportisti sasniegs aptuveni 300 kilometru stundā lielu ātrumu, un šādos apstākļos precizitāte kļūst īpaši svarīga.

“Tur nav tā, ka cilvēki vienkārši salido kopā un nejauši saķeras. Ir iepriekš izplānota figūra, kas ir jāizveido un jānotur vismaz trīs sekundes. Tikai tad to var ieskaitīt kā pabeigtu brīvā kritiena formāciju,” stāsta instruktors.

Komanda tiek veidota treniņos

Rekorda mēģinājumam nav izraudzīti profesionāli sportisti, kuri ikdienā nodarbojas tikai ar izpletņlēkšanu. Lielākā daļa dalībnieku ir cilvēki ar parastiem darbiem, kuri šo sportu piekopj brīvajā laikā.

“Mums nav pilna laika profesionāļu komandas. Tie ir cilvēki, kuri pēc darba un brīvdienās trenējas, jo viņiem patīk šis sports,” saka Rutentāls.

Šobrīd interesi par dalību izteikuši vairāk nekā desmit cilvēki, taču īstā komanda tiks izvēlēta treniņu procesā.

Katram izpletņlēcējam formācijā ir sava loma – vieni veido pamatu jeb kodolu, citiem precīzi jāpielido klāt un jāieņem sava vieta.

“Dažiem labāk sanāk viena pozīcija, citiem cita. Tā ir liela komandas veidošana. Mēs skatīsimies, kuri cilvēki visstabilāk spēj izpildīt savu uzdevumu,” skaidro Reinis.

Rekorda mēģinājumi parasti ilgst vairākas dienas. Pirmajā dienā bieži notiek treniņu lēcieni, kuros tiek saprasts, kuri dalībnieki konkrētajā brīdī ir gatavi piedalīties. Ja kādam neveicas, komandā var tikt piesaistīti rezervisti.

Pieredze krāta gadiem

Lai piedalītos šādā rekordā, nepietiek tikai ar drosmi. Nepieciešama liela pieredze un spēja kontrolēt savu ķermeni brīvajā kritienā.

Dalībnieki izpletņlēkšanā darbojas vismaz četrus vai piecus gadus, daudziem ir vairāk nekā 500 lēcienu pieredze.

Pats Reinis Rutentāls šajā sportā ir jau 30 gadus. Izpletņlēkšanu viņš sāka 16 gadu vecumā un īpaši aizrāvās tieši ar “free fly” disciplīnu.

“Viens ir vienkārši lēkt prieka pēc, bet pavisam cita motivācija rodas, kad ir konkrēts mērķis – sacensības vai rekords. Tad cilvēki sāk trenēties vairāk, apgūst jaunas prasmes un aug kopā,” viņš saka.

Ideja par Latvijas rekordu viņam prātā bijusi jau vairākus gadus, bet aktīvā gatavošanās sākās šogad. Dalībnieki trenējušies gan lidlaukā, gan vēja tuneļos, kur iespējams droši pilnveidot lidošanu sarežģītajās pozīcijās.

Rekordu mēģinās sasniegt Limbažos

Vēsturiskais mēģinājums notiks “Skydive Latvia” bāzē Limbažos.

“Tā faktiski ir vienīgā vieta Latvijā, kur mēs varam pacelties pietiekami augstu – virs četriem kilometriem – un iegūt pietiekami daudz laika brīvajam kritienam, lai šādu rekordu mēģinātu sasniegt,” stāsta Rutentāls.

Viņš gan neslēpj – pasaules mērogā šādi rekordi ir daudz iespaidīgāki. Tos parasti veido simtiem cilvēku no vairākām lidmašīnām.

“Tas mums ir pirmais solis. Vispirms jāsaprot, ko paši spējam izdarīt Latvijā. Ja izdosies, nākotnē mērķis varētu būt lielāki rekordi kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem,” atklāj instruktors.

Debesīs visu nosaka laikapstākļi

Izpletņlēkšanā plāni vienmēr ir atkarīgi no laikapstākļiem. Lietus, stiprs vējš vai slikta redzamība var nozīmēt, ka lēciens jāatliek.

“Tā ir normāla lieta. Rekordu mēģinājumi, sacensības un treniņu nometnes parasti notiek vairākas dienas, jo vienmēr jābūt gataviem, ka kāda diena nebūs piemērota lidošanai,” saka Rutentāls.

Kad rekords būs sasniegts, to oficiāli būs jāapstiprina tiesnešiem. Plānots piesaistīt starptautiski atzītu tiesnesi vai Latvijas Izpletņlēkšanas federācijas pārstāvi, kurš varēs objektīvi fiksēt rezultātu.

Bailes nepazūd arī pēc 30 gadiem

Vai pēc tūkstošiem lēcienu vēl ir satraukums pirms izkāpšanas no lidmašīnas?

Reinis atzīst – jā.

“Tā vairs nav izdzīvošanas sajūta vai paniskas bailes, bet veselīgs satraukums. Un tas ir nepieciešams, jo tas palīdz saglabāt uzmanību,” viņš saka.

Pēc viņa pieredzes, lielākā daļa problēmu izpletņlēkšanā rodas nevis tehnikas dēļ, bet cilvēka neuzmanības dēļ.

“Drošību lielā mērā nosaka mūsu pašu fokuss un domāšana. Ja pārāk atslābst, var pieļaut kļūdas,” skaidro instruktors.

Arī, apmācot jaunos izpletņlēcējus, viņš pats izjūt satraukumu, jo katrs cilvēks gaisā reaģē citādi.

“Pirmā lieta, kas palīdz samazināt bailes, ir informācija. Ja cilvēks zina, kas notiks soli pa solim, tad prāts nomierinās,” saka Rutentāls.

No hobija līdz dzīvesveidam

Pēdējos trīs gadus izpletņlēkšana ir kļuvusi par Reiņa darbu – viņš ir treneris gan izpletņlēkšanā, gan vēja tuneļos, kā arī organizē treniņu nometnes.

Latvijā sezona ir salīdzinoši īsa – aptuveni sešus mēnešus gadā, tāpēc sportisti ziemā dodas uz vēja tuneļiem vai trenējas siltākās valstīs.

Viņš pats arī piedalās starptautiskos treniņos un rekordos. Pēc neilga laika viņš dosies uz Ziemeļvalstu rekorda mēģinājumu, kur būs jāizveido 40 līdz 60 cilvēku formācija no vairākām lidmašīnām.

“Mērķis ir šo pieredzi atvest atpakaļ uz Latviju un palīdzēt arī mūsu sportistiem sasniegt starptautisku līmeni,” viņš saka.

Interese par izpletņlēkšanu Latvijā aug

Pēdējos gados interese par šo sportu Latvijā būtiski augusi. “Skydive Latvia” novērojis, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas izmēģināt tandēma lēcienus.

“Šogad pieprasījums ir lielāks nekā jebkad. Vietas tandēma lēcieniem bieži ir aizpildītas divas vai trīs nedēļas uz priekšu,” stāsta Rutentāls.

Nākamais izaicinājums esot ne tikai piesaistīt jaunus interesentus, bet arī palīdzēt tiem, kuriem pēc pirmā lēciena rodas vēlme turpināt.

“Mēs gribam, lai cilvēki neapstājas pie viena piedzīvojuma, bet kļūst par sportistiem – mācās, iegūst licences un turpina attīstīties,” viņš saka.

Pašam Reinim izpletņlēkšana sen vairs nav tikai hobijs.

“Tā ir kļuvusi par daļu no manas identitātes. Sākumā es vienkārši lēcu un pat nedomāju, ka kādreiz būšu treneris. Bet ar laiku tas pārvērtās par darbu, profesiju un arī misijas sajūtu – palīdzēt šim sportam Latvijā augt,” viņš atzīst.

Septembrī būs redzams, vai Latvijas izpletņlēcējiem izdosies ierakstīt jaunu lappusi mūsu sporta vēsturē. Taču viens jau ir skaidrs – deviņi cilvēki, kas vairāk nekā 300 kilometru stundā ātrumā mēģina izveidot perfektu figūru debesīs, ir izaicinājums, kas prasa drosmi, precizitāti un absolūtu uzticēšanos komandai.